Mūzikas posmi

Par antīko pasauli sauc seno grieķu
un romiešu sabiedrību. Sabiedrību tās uzplaukuma laikā
8.-4.gs.p.m.ē. veido 200 mazas pilsētvalstiņās. Spēcīgākās-
Atēnas un Sparta.Tieši mūzika aizsākās Austrumu valstīs. Vergturīgie varēja nodarboties ar saviem hobijiem, tādejādi attīstījās zinātnes, māksla un mūzika. Mūzikā radās jēdzieni - melodija, skaņkāra, ritms un veidojas primitīvs nošu raksts.
Senajā Ēģiptē mūzika tiek sadalīta starp valdošās šķiras mūziku un vergu mūziku. Ar mūziku tika slavināti valdnieki un dievi. Radās pirmie mūzikas instrumenti - flauta, bungas, arfa un lira. Kā arī Antīkajā laikmeta mūzika bija Tempļu,galma mūzika, Mūzika izglītības procesā (Skolās dziedāšana bija obligāts priekšmets), Koru dziedāšana - patriotisma simbols, Mūzika teātrī, Solo dziedāšana instrumenta pavadījumā (lauta)-lirika, Mūzikas instrumenti: lauta, kitāra, auloss (stabule),Odas olimpisko spēļu uzvarētājiem, kā arī Tika veidoti milzīgi amfiteātri kuros spēlēt teātri un uzstāties
mūziķiem.

Viduslaiki ilga aptuveni 1000 gadus: apmēram no 5.gs. līdz 15.gs. beigām. Valdošais mūzikas žanrs Viduslaikos bija baznīčas dziedājumi latīņu valodā - korāļi. Georgiskais korālis bija vienbalsīgs, ritmiski vienveidīgs, melodija bija plūstoša un mierīga.
Viena no galvenajām mūzikas formām bija mesa.
Nošu pieraksts tika rakstīts gan ar latīņu burtiem, neimu rakstā, ar korāļnotīm. Radās arī menzurālā notācija - nošu ilguma pieraksts. Tādejādi lasīt notis kļuva vieglāk un melodijas kļuva daudzveidīgākas. Viduslaikos uzplauka bruņinieku māksla, radās laicīgā dzeja
un mūzika. Bruņinieki vienlaikus bija gan dzejnieki, gan
komponisti un izpildītāji. Dažkārt, lai izpildījums būtu
skanīgāks,tika algoti arī dziesmu pavadītāji – menestreli –
vai nelieli instrumentāli ansambļi. Dziesmu atskaņošanā bruņinieki pārsvarā izmantoja lautu, ģitāru, violu un arfu.

Renesanse ir vispusīgs kultūras uzplaukums kopš 14.gs. beigām, kas aizsākās Ziemeļitālijā, bet 15. un 16.gs. strauji izplatījās ziemeļu virzienā. Renesanses mērķis bija veidot harmonisku, dabisku un skaistu pasauli, kas arī attiecas uz mūziku. Renesanses centrā bija cilvēks. Galvenie māklas žanri vēl aizvien bija daudzbalsīga polifona mesa, motete un dziesmas ar latīņu tekstu. Savukārt renesanses laikā pievienojas termins - madrigāls. Renesanses laika populārākie un izcilākie komponisti bija Orlando di Laso, Mārtiņš Luters, Džovanni Pjerluidži Palestrīna, Džovanni Gabriēli un citi. Galvenie mūzikas žanri bija mesa, motete- daudzbalsīga dziesma, madrigāls.
Populārākie mūzikas instrumenti bija blokflauta, lauta, klavesīns, klavihords un viola.

Baroks ir radies Itālijā, pēc Renesanses stila 16.gs. otraja pusē. Broka laikets bija spožs un grezns laiks Eiropas māksla un kulturā. Baroka laikā ļoti cildināja galmu un baznīcu, tāpēc mūziķi saņēma ļoti labu atbalstu no aristokrātijas. Baroka mūzika ir dinamiska, galanta, gracioza, rotaļīga, emocionāli spriega.
Ap šo laiku Itālijā radās jauns žanrs - opera. 17. gs. attīstījās visas šī žanra sastāvdaļas tādas kā rečetatīvi, ārijas, ansambļi, kori, orķestra ūvertīras u.c. Populārākie mūzikas komponisti un izpildītāji bija Antonio Vivaldi, Henrijs Pērsels, Fransuā Kuperēns, Johans Sebastians Bahs, Georgs Frīdrihs Hendelis.
Populārākie mūzikas instrumenti bija klavesīns, ērģeles, vijole, alts, fagots, flauta, oboja, trompete, čells, kontrobass u.c..

18.-19.gs. mākslas virziens. Viena no klasicisma raksturīgajām pazīmēm –
mākslas darbu radīšana antīkās kultūras un renesanses tradīcijās. Klasicisma iezīmes muzikā ir mūzikas valodas skaidrība, dziedošas, ritmiskas melodijas, klasicisma ideālus vispilnīgāk atklāj opera, radās mūzikas žanri-simfonija, sonāte, kvartets. Tajā laikāūst par vispopulārāko izklaidi.Tiek rīkoti koncerti uz kuriem var nokļūt par naudu. Mūziķi vairāk nav kalpi, bet gan brīvi mākslas cilvēki. Viens no galvenajiem mūziķu mērķiem bija rakstīt mūziku, lai tā būtu saprotama visiem iedzīvotāu slāņiem.
Lai vieglāk izprastu skaņdarbus tika izveidota homofoni harmoniska daudzbalsība. Melodija kļuva izteiktāka.
Nozīmīgākie mūzikas žanri, kas ir saglabājušies līdz mūsdienān ir sonātes un simfonijas.
Klasicisma stils mūzikā pilnīgāko attīstības pakāpi sasniedza Vīnes klasiskās skolas pārstāvju darbos. Jozefa Haidna, Volfganga Amadeja Mocarta un Ludviga van Bēthovena darbos.

Romantisma pamatžanrs mūzikā ir dziesma, dziesmu cikli, instrumentālā mūzikā vadošā loma ir miniatūrai.
Jaunā tematika pieprasa arī krāšņāko muzikālo valodu, kura veidošanā liela loma ir harmonijai. Harmoniju mūzikas teorētiķi uzskata par galveno un noteicošo romantisma stila faktoru mūziku.
Diezgan attīstīts romantiķu darbos ir tonālais plāns, ir daudz noviržu un modulāciju. Mūzikā romantisms jau ir sastopams Ludviga van Bēthovena skaņdarbos.Bet par pirmajiem romantisma laika mūziķiem tiek uzskatīti Francis Šūberts, Kārlis Maria von Vēbers, Nikolo Paganīni, Džoakīno Rosīni u.c.. Bet par spilgtāko romanstima laika komponistu tiek uzskatīts Friderihs Šopēns.Eiropas mūzikas attīstība 19. gadsimtā ieguva vēsturē vēl nepieredzētu
pacēlumu un vērienu. Ārkārtīgi pieauga skaņu mākslas sabiedriskais nozīmīgums un paplašinājās tās ietekmes sfēra, daudzējādā ziņā bagātinājās arī mūzikas izteiksmes līdzekļi. Dominē kamermūzika, programmatiskā mūzika. Ļoti plaši romantisms bija pārstāvēts Vācijas un Austrijas mūzikā.

20.gadsimts ir modernās mūzikas un kaut kā jauna laikmets. Šis laikmets ir bagāts ar dažādu žanru mūziku. Modernaja mūzikas laikmetā rodas poplārā mūzika, kas tiek iedalīta vairākos žanros: pops, roks, tehno, hiphops, kantrī u.c. Mūzikas veidošanā tiek izmantoti ne tikai mūzikas instrumenti, bet gan jau jaunās tehnoloģijas, ar kuru palīdzī mūzika kļūst daudzveidīgāka. Mūsdienās mūziku izmanto pilnīgi visur un mūzika ir liela sastāvdaļa no mūsu dzīves, to mēs varam dzirdēt kino, spēlēs, teātrī, veikalā, mašīnā, visur. muzikantu arī ior daudz un katrs no viņiem nes kaut kādu ieguldījumu mūzikas kultīras attistībai.