10.klases tēmu plāns

FIZIKA

Eksperimentālais un pētnieciskais darbs fizikā

9/1/2016 - 10/2/2016

Salīdzina dažādas fizikālo lielumu mērīšanas metodes
Apgūst laboratorijas darba noformēšanu, veicot laboratorijas darbu pēc darba gaitas apraksta un vajadzības gadījumā pēc skolotāja norādījumiem.
• Novēro fizikāla procesa demonstrējumu, izmantojot datoru.
• Salīdzina laboratorijas darbā bez sensoriem iegūtos mērījumus ar sensoru reģistrētajiem mērījumiem.
• Izvērtē veikto mērījumu precizitāti un kļūdu cēloņus, veicot laboratorijas darbu pēc apraksta.
• Nosaka mērījuma absolūto kļūdu un aprēķina mērījuma relatīvo kļūdu.
• Izvēlas atbilstīgas un savstarpēji saskaņotas mērvienības.
• Lieto skaitļa normālformu un decimālos daudzkārtņus, veicot aprēķinus un pierakstot rezultātu.
• Ir iepazinis datu uzkrājēja darbības funkcijas, veicot laboratorijas darbu pēc apraksta.
• Ievēro fizikas laboratorijas piederumu lietošanas noteikumus.
• Attēlo mērījuma rezultātus tabulā un grafikā.
• Saskata IT priekšrocības un nepilnības datu ieguvē, apstrādē un dabas procesu modelēšanā.
• Ir iepazinis galvenās fizikas zinātnes nozares un to pētījumu virzienus.
• Izprot novērojuma, eksperimenta un modelēšanas nozīmi dabas pētījumu vēsturiskā attīstībā.
• Ir iepazinis pētnieciskās darbības posmus fizikā.
• Analizē mērīšanas nozīmi informācijas ieguvē fizikā.
• Izprot eksperimenta nozīmi pētījumā.

2. Ķermeņu kustība

Oct 3, 2016 - 11/27/2016

Ilustrē kustības dažādību ar piemēriem no apkārtējās vides, izmantojot dažādus sistematizācijas veidus.
• Izmanto masas punkta un cieta ķermeņa jēdzienu taisnlīnijas un līklīnijas kustības analīzē.
• Izprot kustības, trajektorijas, ceļa, pārvietojuma, ātruma un paātrinājuma jēdzienus ķermeņu kustības aprakstā.
• Izskaidro ķermeņu kustību, izmantojot vienmērīgas taisnlīnijas kustības un vienmērīgi paātrinātas taisnlīnijas kustības likumus
un matemātiskos vienādojumus.
• Izmanto ķermeņu kustības aprakstā pārvietojuma, ātruma un paātrinājuma vektorus un to projekcijas.
• Orientējās pie debess redzamajos zvaigznājos, izmantojot zvaigžņotās debess grozāmo karti.
• Ir iepazinis gaismas vārtu sensoru darbības funkcijas, pēc apraksta nosakot ķermeņa kustības vidējo ātrumu.
• Izvēlas darba piederumus un iegūst datus ar gaismas vārtu sensoru, pētot vienmērīgi paātrinātu kustību.
• Aprēķina, izmantojot formulu lapu: kustības ātrumu, paātrinājumu, lineāro ātrumu, leņķisko ātrumu, kustības laiku, veikto
pārvietojumu un ceļu, centrtieces paātrinājumu.
• Lieto fizikālo lielumu apzīmējumus un SI mērvienības un tās saista ar ikdienā lietojamām mērvienībām kinemātikas
uzdevumos.
• Grafiski attēlo un analizē funkcionālās sakarības vienmērīgā un vienmērīgi paātrinātā taisnlīnijas kustībā.
• Pārveido vienmērīgas taisnlīnijas kustības ātruma, ceļa, pārvietojuma un koordinātas grafikus no viena veida citā.
• Pārveido vienmērīgi paātrinātas taisnlīnijas kustības ātruma un paātrinājuma grafikus no viena veida citā.
• Analizē, izmantojot stroboskopiskus attēlus, ķermeņa vienmērīgu kustību, paātrinātu kustību un kustību pa riņķa līniju.
• Izmanto IT kustības grafiku attēlošanā un kustības modelēšanā.
• Izvērtē dažādu avotu informāciju un izveido vizuālo materiālu par mehāniskās kustības veidiem un tos raksturojošām fizikas
likumsakarībām.
• Apzinās iespējamos riskus un ievēro drošības noteikumus darbā ar rotējošām iekārtām.

3. Mijiedarbība un spēks

Nov 28, 2016 - 2/12/2017

Ilustrē ar piemēriem spēku dažādību un to mijiedarbību apkārtējā vidē.
• Izskaidro ķermeņu kustību no dinamiskā viedokļa, izmantojot matemātiskos vienādojumus.
• Izprot absolūtā un relatīvā pagarinājuma jēdzienu, skaidrojot ķermeņu deformācijas.
• Izskaidro masas, spēka un paātrinājuma savstarpējo funkcionālo atkarību.
• Lieto vektorus, attēlojot spēku, kopspēku un ķermeņa kustības virzienu.
• Izprot ķermeņa masas un inerces nozīmi ķermeņu kustībā.
• Izvirza hipotēzi un formulē secinājumus, pamatojoties uz eksperimenta rezultātiem, pētot slīdes un rites berzes spēku.
• Ir iepazinis spēka sensora darbības funkcijas, nosakot atsperes stinguma koeficientu.
• Iegūst datus ar spēka sensoru un izvērtē rezultātus, pārbaudot Huka likumu.
• Plāno darba gaitu un izvērtē veikto mērījumu precizitāti, nosakot sviras masu.
• Analizē iespējamos mērījumu kļūdu cēloņus.
• Novērtē izraudzīto mijiedarbības un spēku problēmas risinājumu, skaidrojot darbā iegūto rezultātu.
• Aprēķina, izmantojot formulu lapu: kopspēku, berzes un elastības spēku, balsta reakcijas spēku, spēka momentu.
• Izsaka skaitlisko rezultātu kā aptuvenu racionālu skaitli vai skaitli normālformā uzdevumos par mijiedarbību un spēkiem.
• Argumentē savu viedokli par berzi sadzīvē kā vēlamu vai nevēlamu parādību.
• Izvērtē dažādu avotu informāciju un izveido vizuālo materiālu par spēku veidiem un tos raksturojošām fizikas likumsakarībām.
• Analizē Huka, Galileja, Ņūtona un citu zinātnieku pētījumus ķermeņu kustības un tās cēloņu skaidrojumā.
• Analizē fizikas zināšanu nozīmiinženiertehnisko profesiju (arhitekti, būvinženieri, mašīnbūves inženieri) apguvē.
• Izvērtē drošības pasākumus un riska faktorus transportlīdzekļu kustībā dažādos laika apstākļos, kā arī drošības pasākumus un
riska faktorus, atrodoties uz ūdens

4. Gravitācija un kustība gravitācijas laukā

Feb 13, 2017 - 3/26/2017

Izskaidro debess ķermeņu kustību, izmantojot Saules sistēmas modeli.
• Salīdzina ķermeņu kustību gravitācijas laukā uz Zemes un Visumā.
• Izprot gravitācijas konstantes fizikālo būtību.
• Izprot brīvās krišanas paātrinājuma un ķermeņa svara jēdzienu fizikālo procesu skaidrojumā.
• Lieto gravitācijas likuma matemātisko pierakstu.
• Izskaidro ķermeņu kustību Zemes gravitācijas laukā.
• Izprot gravitācijas spēka nozīmi ķermeņu mijiedarbībā.
• Izvēlas fizikālo procesu raksturlielumus, pētot ķermeņa kustību gravitācijas laukā.
• Izvēlas darba piederumus, pētot ķermeņu kustību gravitācijas laukā.
• Iegūst informāciju un izvērtē eksperimenta rezultātus, virtuālajā eksperimentā pētot Keplera likumus un kosmiskos ātrumus.
• Apstrādā un izvērtē datus par ķermeņu kustību gravitācijas laukā, formulē secinājumus, pamatojoties uz tiem.
• Analizē ķermeņu kustību gravitācijas laukā, izmantojot stroboskopiskos attēlus.
• Aprēķina, izmantojot funkcionālās sakarības: gravitācijas spēku, ķermeņa smaguma spēku.
• Lieto skaitļa normālformu un decimālos daudzkārtņus, veicot aprēķinus un pierakstot rezultātu.
• Attēlo un analizē zīmējumā kustības trajektoriju gravitācijas laukā un kustību raksturojošos vektorus.
• Analizē grūtības, ko nākas pārvarēt, pētot Saules sistēmas debess ķermeņus un izmantojot Saules sistēmas planētu
raksturlielumu tabulu un/vai IT.
• Argumentē savu viedokli par gravitācijas nozīmi dabā, sadzīvē un tehnikā.
• Izstrādā pētījuma gaitas aprakstu par rezultātiem sportā, veicot sviedienu slīpi pret horizontu.
• Iepazīstina citus ar izveidoto pētījuma gaitas aprakstu, arī izmantojot IT.
• Analizē Saules sistēmas izpētes vēsturi un nākotnes perspektīvas.
• Ilustrē Zemes mākslīgo pavadoņu izmantošanas daudzveidību un analizē to ietekmi uz sabiedrības dzīves kvalitāti.
• Izvērtē drošības pasākumus un riska faktorus atrakciju parkos (“amerikāņu” kalniņi, nāves cilpas, brīvais kritiens u. c.).

5. Enerģija un impulss

Mar 27, 2017 - 4/30/2017

Apraksta ķermeņu sadursmes, izmantojot matemātiskos vienādojumus.
• Izskaidro ķermeņu kustību no enerģētiskā viedokļa.
• Lieto enerģijas un impulsa likumsakarību matemātisko pierakstu.
• Lieto vektorus impulsa darbības virziena raksturošanai.
• Izskaidro Bernulli likuma kā īpaša enerģijas nezūdamības likuma gadījuma darbības izpausmes sadzīvē un tehnikā.
• Lieto enerģijas un impulsa nezūdamības likumus ķermeņu sadursmju skaidrojumā.
• Izprot darba un enerģijas cēloņsakarību.
• Plāno eksperimenta gaitu, pētot savu attīstīto jaudu.
• Iegūst, apstrādā un izskaidro eksperimenta datus, salīdzinot tos ar informāciju no dažādiem avotiem.
• Formulē hipotēzi, veicot virtuālo laboratorijas darbu par ķermeņu sadursmēm.
• Formulē pētāmo problēmu un hipotēzi, veicot virtuālo laboratorijas darbu par enerģijas nezūdamības likumu.
• Analizē pilnās mehāniskās enerģijas nezūdamību ķermeņu kustībā, izmantojot stroboskopiskos attēlus.
• Aprēķina, izmantojot funkcionālāssakarības: darbu, jaudu, pilno mehānisko enerģiju, lietderības koeficientu, ķermeņa
impulsu, spēka impulsu.
• Izsaka skaitlisko rezultātu kā aptuvenu racionālu skaitli vai skaitli normālformā uzdevumos par enerģiju un impulsu.
• Lieto enerģijas un impulsa apzīmējumus un SI mērvienības un tās saista ar ikdienā lietojamām mērvienībām.
• Lieto darba, enerģijas, jaudas un impulsa grafikus procesu aprakstā.
• Izvērtē reaktīvā dzinēja izveides nozīmi zinātnes attīstībā un F. Candera lomu šajos pētījumos.
• Izvērtē impulsa nozīmi ķermeņu sadursmēs un izprot drošības noteikumus transportā, sadzīvē un sportā.
• Analizē fizikas zināšanu nozīmi inženiertehnisko profesiju (mašīnbūves inženieri) apguvē.

6. Mehāniskās svārstības un viļņi

May 1, 2017 - 5/31/2017

Ilustrē ar piemēriem mehānisko svārstību un viļņu daudzveidību.
• Izskaidro mehānisko svārstību rocesus dabā un tehnikā, Izmantojot enerģijas nezūdamības likumu.
• Izskaidro svārstību kustību, izmantojot matemātiskā un atsperes svārsta modeļus.
• Apraksta svārstību kustību, izmantojot harmonisko svārstību vienādojumu.
• Izskaidro fizikālos procesus ultrasonogrāfijā.
• Izprot jēdzienus: šķērsvilnis, garenvilnis un rezonanse.
• Lieto svārstību kustības likumsakarību matemātisko pierakstu.
• Apraksta viļņu procesus: absorbciju, atstarošanu, laušanu, difrakciju, interferenci.
• Izpilda visus pētnieciskās darbības posmus, veicot laboratorijas darbu par ķermeņa svārstībām.
• Lieto IT mehānisko svārstību kustības izpētē.
• Salīdzina dažādu mehānisku mērījumu metožu iegūtos rezultātus ar sensoru mērījumiem, analizē rezultātu atšķirības.
• Pamatoti diskutē par pētījuma mērījumu rezultātiem.
• Virtuālajā eksperimentā pārbauda enerģijas nezūdamības likumu mehāniskajās svārstībās.
• Aprēķina vai nosaka, izmantojot funkcionālas sakarības: mehānisko svārstību raksturlielumus, viļņa garumu un izplatīšanās ātrumu.
• Lieto fizikālo lielumu apzīmējumus un SI mērvienības, raksturojot mehāniskās svārstības un viļņus.
• Grafiski attēlo un analizē mehānisko svārstību funkcionālās sakarības, arī izmantojot IT.
• Izstrādā pētījuma gaitas aprakstu par mehānisko svārstību un viļņu procesiem vidē.
• Iepazīstina citus ar izveidoto pētījuma gaitas aprakstu, arī izmantojot IT.
• Ilustrē ar piemēriem galvenos mūsdienu zinātnes pētījumu virzienus mehānikā.
• Analizē fizikas zināšanu nozīmi inženiertehnisko profesiju (arhitekti, būvinženieri, jūras transporta inženieri) apguvē.
• Izvērtē fizikas tehnoloģiju nozīmi Zemes garozas seismisko mērījumu veikšanā.
• Analizē vides akustiskā piesārņojuma cēloņus un izvērtē savu rīcību nepiesārņotas apkārtējās vides saglabāšanā.

ĶĪMIJA

1.Pētnieciskā darbība ķīmijā

9/1/2016 - 9/25/2016

Izprot vielu masas nezūdamību ķīmiskajās pārvērtībās.
Ar piemēriem raksturo citu dabaszinātņu nozīmi ķīmijas nozaru attīstībā.
• Ir iepazinis galvenās ķīmijas nozares, to uzdevumus un pētīšanas metodes, izmantojot informāciju no dažādiem avotiem.
• Izprot eksperimenta nozīmi ķīmijas zinātnes attīstībā, analizējot informāciju par ķīmijas eksperimentiem.
• Ar piemēriem apraksta analītiskās ķīmijas izmantošanu zinātniski pētniecisko, medicīnas un ražošanas izņēmumu tehnoloģisko procesu kontrolei.
• Ir apguvis drošības noteikumus darbam ar vielām un materiāliem, laboratorijas traukiem, piederumiem un
ierīcēm un novērtē iespējamos riskus, ja netiek ievēroti drošības noteikumi

2. Dispersās sistēmas

9/25/2016 - 11/20/2016

Klasificē dispersās sistēmas pēc dispersās fāzes un dispersijas vides agregātstāvokļa, dispersās fāzes sasmalcinājuma pakāpes.
• Izprot dažādu faktoru (vielu agregātstāvoklis, šķīdinātāja daba, temperatūra un spiediens) ietekmi uz vielu šķīdību.
• Salīdzina tīra šķīdinātāja un šķīduma fizikālās īpašības.
• Salīdzina kristālhidrātu un bezūdens sāls sastāvu.
STARPPRIEKŠMETU SAIKNE
Matemātika - Darbības ar pozitīviem un negatīviem skaitļiem. Skaitļa noapaļošana. Nezināmā izteikšana no formulas.
Informātika - Darbs ar izklājlapu lietotni.

3. Atomu un vielu uzbūve

Nov 21, 2016 - 1/15/2017

Izprot atoma kodola un elektronapvalka uzbūvi.
• Izprot atoma kodola pārvērtības un sastāda kodolreakciju vienādojumus.
• Izprot jonu saites un kovalentās saites veidošanos binārajos savienojumos.
• Izprot vielu fizikālo īpašību atkarību no kristālrežģa veida.
STARPRIEKŠMETU SAIKNE
Matemātika- Darbības ar pozitīviem un negatīviem skaitļiem. Skaitļa noapaļošana. Nezināmā izteikšana no formulas.
Fizika - AES ietekme uz apkārtējo vidi.

4. Ķīmisko elementu periodiskā tabula

1/15/2017 - 2/12/2017

Izskaidro periodisko likumu no atomu uzbūves teorijas viedokļa, izmantojot ķīmisko elementu periodisko tabulu.
• Izskaidro ķīmisko elementu metālisko un nemetālisko īpašību maiņu, pamatojoties uz atomu uzbūves pārmaiņu likumsakarībām.
• Ar molekulārajiem un elektronu bilances vienādojumiem attēlo un izskaidro oksidēšanās–reducēšanās
procesus, kuri norisinās starp metāliem un nemetāliem.
• Klasificē oksīdus: sāļus radošie (skābais oksīds, bāziskais oksīds, amfotērais oksīds) un sāļus neradošie
oksīdi.
• Izprot oksīdu īpašību maiņu atkarībā no oksīdu veidojošo ķīmisko elementu vietas ķīmisko elementu periodiskajā tabulā (1.–3. periodā).
• Raksturo skābo un bāzisko oksīdu savstarpējo iedarbību, oksīdu iedarbību ar ūdeni, skābēm un
bāzēm un apraksta to ar ķīmisko reakciju vienādojumiem

5. Elektrolītiskā disociācija

2/12/2017 - 3/26/2017

Izprot atšķirību starp elektrolītiem un neelektrolītiem.
• Grupē elektrolītus pēc to disociācijas pakāpes lieluma – stiprie, vidēji stiprie un vājie elektrolīti –, Izmantojot datus par disociācijas pakāpi.
• Raksturo šķīšanas mehānismu vielām ar jonu un polāro kovalento saiti.
• Izprot elektrolītiskās disociācijas teorijas pamattēzes.
• Izskaidro skābju, bāzu, normālo sāļu disociāciju un apraksta to ar disociācijas vienādojumiem.
• Izprot pH jēdzienu un izmanto pH vērtības vides skābuma un bāziskuma novērtēšanai.
• Izprot sāļu hidrolīzes būtību un izskaidro vides pH atšķirības dažādu sāļu ūdensšķīdumos.

STARPPRIEKŠMETU SAIKNE
Matemātika - Skaitļa pieraksts ar 10 pakāpēm. Darbības ar 10 pakāpēm. Logaritma definīcija.
Informātika - Darbs ar interneta pārlūkprogrammu.

6. Reakcijas elektrolītu šķīdumos

Mar 27, 2017 - 4/30/2017

Izskaidro jonu apmaiņas reakciju iespējamību un apraksta tās ar jonu un saīsinātajiem jonu vienādojumiem.
• Izprot skābju, bāzu un normālo sāļu ķīmiskās īpašības (skābju–sāļu; sāļu–sāļu; sāļu–bāzu šķīdumu
savstarpējā iedarbība) no elektrolītiskās disociācijas viedokļa.
• Izprot neitralizācijas reakciju norisi un prognozē normālo, skābo un bāzisko sāļu veidošanos.
• Izskaidro oksidēšanās–reducēšanās procesu norisi šķīdumos, sastāda elektronu bilances vienādojumus un
izvieto koeficientus dotajās oksidēšanās–reducēšanās reakciju shēmās
STARPPRIEKŠMETU SAIKNE
Matemātika - Darbības ar pozitīviem un negatīviem skaitļiem.
Skaitļa noapaļošana. Nezināmā izteikšana no formulas.

7. Ķīmisko reakciju norise

4/30/2017 - 5/31/2017

• Izprot reakcijas norises apstākļu ietekmi uz ķīmisko reakciju ātrumu.
• Izskaidro apgriezeniskas reakcijas norises apstākļu (vielu koncentrācijas gadījumā, kad reakcijas gaitā mainās sistēmas tilpums, arī spiediena, temperatūras) izmaiņu ietekmi uz ķīmiskā līdzsvara stāvokli, pamatojoties uz Lešateljē principu.
• Analizē amonjaka un sērskābes ražošanas tehnoloģiskajos procesos notiekošās ķīmiskās pārvērtības un
prognozē optimālus reakcijas norises apstākļus.
• Nosaka ķīmiskās reakcijas veidu (pēc reakcijas virzības, pēc elementa oksidēšanas pakāpes izmaiņām, pēc
reaģējošo vielu sastāva maiņas un pēc reakcijas siltumefekta) dotajos ķīmisko reakciju vienādojumos.

STARPPRIEKŠMETU SAIKNE
Informātika - Darbs ar izklājlapu lietotni.
Matemātika - Darbības ar pozitīviem un negatīviem skaitļiem. Skaitļa noapaļošana. Nezināmā izteikšana no
formulas. Mēroga izvēle. Grafiku zīmēšana.

BIOLOĢIJA

1. Ievads

9/1/2016 - 10/2/2016

Ar piemēriem raksturo dzīvības pamatpazīmes: specifisks ķīmiskais sastāvs, šūnveida uzbūve, vielmaiņa, Kustība, kairināmība, augšana un attīstība, vairošanās u. c.
• Ar piemēriem raksturo dzīvības organizācijas pamatlīmeņus (šūna, audi, orgāni, orgānu sistēmas,
organisms, populācija, biocenoze, ekosistēma, biosfēra), to savstarpējo saistību un bioloģijas
apakšnozares, kas tos pēta.

2. Organismu daudzveidība

Oct 3, 2016 - 12/11/2016

Pēc raksturīgajām pazīmēm klasificē organismus augu, dzīvnieku, sēņu, protistu un monēru valstī atbilstīgi Vitakera klasifikācijai.
• Raksturo augu valsts nodalījumus un dzīvnieku valsts tipus pēc to galvenajām pazīmēm.
• Ar piemēriem raksturo hordaiņu tipa un ziedaugu nodalījuma klašu pazīmes.
• Ar piemēriem raksturo sēņu daudzveidību (saprofīti, parazīti), to simbiotiskās attiecības ar citiem organismiem (mikoriza, ķērpji).
• Zina Latvijā biežāk sastopamo savvaļas augu, dzīvnieku un sēņu sugu piemērus.
• Ar piemēriem raksturo protistu daudzveidību (vienšūņi, aļģes).
• Ar piemēriem raksturo monēru daudzveidību.
• Zina, ka vīrusi ir bezšūnas dzīvības forma

3. Dzīvības izcelšanās, evolūcija

12/11/2016 - 1/29/2017

Raksturo organismu vēsturiskās attīstības galvenos posmus: primitīvu šūnu rašanās, koloniju veidošanās, fotosintezējošo organismu un daudzšūnu organismu (augi, dzīvnieki) rašanās.
• Izprot dabiskās izlases un mainības lomu evolūcijas procesā.
• Izprot atšķirības starp dabisko un mākslīgo izlasi.
• Ar piemēriem izskaidro organismu pielāgotību videi, tās nozīmi un relatīvo raksturu.

4. Organisms un vide

1/29/2017 - 4/9/2017

Ar piemēriem analizē ekoloģisko faktoru daudzveidību: abiotiskie (gaisma, temperatūra,
mitrums), biotiskie, antropogēnie, izprot to saistību un ietekmi uz organismiem, to izplatību
un izprot ierobežojošo faktoru lomu uz to izplatību.
• Ar piemēriem izskaidro populāciju raksturojošās pazīmes (lielums, blīvums, dzimstība, mirstība, migrācija, pieaugums).
• Raksturo populāciju struktūru (dzimumstruktūra, vecumstruktūra, teritoriālā struktūra, etoloģiskā struktūra).
• Ar piemēriem raksturo dzīvnieku sabiedrisko grupējumu veidus (bars, ganāmpulks, kolonija, saime), to nozīmi un izprot jēdzienu hierarhija.
• Ar piemēriem analizē dzīvnieku reproduktīvās uzvedības formas (pāru veidošanās, rūpes par pēcnācējiem), to nozīmi un izprot jēdzienus: monogāmija, poligāmija, dzimuma dimorfisms.
• Ar piemēriem analizē starpsugu attiecību veidus: simbioze, plēsonība, parazītisms, neitrālisms, konkurence. • Ar konkrētiem piemēriem pamato organismu pielāgotību noteiktai ekoloģiskai nišai.
• Klasificē organismus pēc barības vielu patēriņa veida (producenti, konsumenti, detrītēdāji, reducenti)

5. Cilvēka un vides mijiedarbība

4/9/2017 - 5/31/2017

Ar piemēriem raksturo un salīdzina intensīvo un bioloģisko lauksaimniecību un tās ietekmi uz vidi.
• Orientējas svarīgākajos normatīvajos aktos dabas aizsardzības jomā un ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēs.
• Ar piemēriem raksturo īpaši aizsargājamos dabas objektus: biosfēras rezervāti, dabas rezervāti, nacionālie parki, dabas parki, dabas liegumi, dabas pieminekļi, aizsargājamo ainavu apvidi, aizsargājamie augi, dzīvnieki un sēnes.
• Izprot gēnu banku, sēklu banku, botānisko un zooloģisko dārzu nozīmi sugu daudzveidības saglabāšanā.

MATEMĀTIKA

1. Ievads, vektori

9/1/2016 - 10/2/2016

Izprot jēdzienus: skalārs lielums, vektoriāls lielums, vektors, vektora modulis, vektora koordinātas, vienādi
vērsti un pretēji vērsti vektori, vienādi un pretēji vektori.
• Atliek vektoru no dotā punkta, izpilda darbības ar vektoriem ģeometriskā formā: saskaita (lietojot
paralelograma, trijstūra un daudzstūra likumus), atņem (atņemšanu interpretē kā pretējā vektora ieskaitīšanu), reizina ar skaitli.
• Izpilda darbības ar vektoriem koordinātu formā: aprēķina vektora koordinātas, saskaita, atņem vektorus,
reizina vektoru ar skaitli, aprēķina vektora garumu.
• Izsaka vienu vektoru ar citiem vektoriem.
• Nosaka vektora ģeometriskās projekcijas, vektora projekcijas.
STARPPRIEKŠMETU SAIKNE
Fizika - Mehāniskā kustība, spēki.

2. Lineāras, pakāpes un kvadrātfunkcijas

10/2/2016 - 11/6/2016

Izprot funkcijas jēdzienu, lieto
atbilstošo simboliku.
• Atpazīst lineāru funkciju,
kvadrātfunkciju, pakāpes funkciju
(kāpinātājs vesels skaitlis), ja tās
uzdotas vārdiski, analītiski vai
grafiski, izprot to definīcijas un
vērtību apgabalus.
• Izprot jēdzienus: argumenta
pieaugums, funkcijas pieaugums,
taisnes virziena koeficients; zina
atbilstošo simboliku.
• Nosaka funkciju nulles, nemainīgu
zīmju intervālus, augšanas un dilšanas
intervālus, vislielāko un vismazāko
vērtību visā definīcijas apgabalā vai
dotajā intervālā, salīdzina divu dažādu
funkciju vērtības, izmantojot funkciju
grafikus.
• Nosaka analītiski funkciju nulles,
kvadrātfunkcijas lielāko/mazāko
vērtību, funkciju grafiku krustpunktu
koordinātas, punkta piederību
funkcijas grafikam.
• Zīmē funkciju grafikus, izmantojot
konkrētas vērtības un zināšanas par
funkciju īpašībām, prognozē grafika
novietojumu koordinātu plaknē.
• Izprot paritātes jēdzienu, pamato
funkciju paritāti analītiski, izmanto to,
konstruējot funkcijas grafiku.

Saskata lineāru funkciju,
kvadrātfunkciju, pakāpes funkciju
lietošanas iespējas fizikā, ģeometrijā,
ekonomikā u. c.
• Izskaidro dažādus procesus
(piemēram, kustība, siltumprocesi,
pieprasījums–piedāvājums, cenu
izmaiņas), ja dots grafiks.
STARPPRIEKŠMETU SAIKNE
Fizika - Mehāniskā kustība.
Siltuma procesi.
Ekonomika
Pieprasījums un
piedāvājums.

3. Matemātiskie izteikumi, pierādījumi

11/6/2016 - 12/11/2016

Izprot kopu teorijas pamatjēdzienus:
kopa, kopas elements, tukša kopa,
apakškopa, galīga kopa, bezgalīga
kopa.
• Lieto darbības ar kopām (šķēlums,
apvienojums, starpība, papildinājums).
vārdiskas formas simboliskā un
otrādi.
• Izprot atšķirību starp dažādiem
spriedumu iegūšanas veidiem
(empīrisko, induktīvo, deduktīvo).
• Izprot, ko nozīmē definēt jēdzienu,
izvērtē tipiskākās kļūdas un nepilnības
definīcijās.
• Atšķir vispārīgus un atsevišķus
izteikumus, nosaka izteikuma
patiesumu, prot izveidot pretpiemēru.
• Veido dotajai teorēmai pretējo
teorēmu un apgriezto teorēmu; izprot
jēdzienus: nepieciešamais nosacījums,
pietiekamais nosacījums.
• Lieto tiešo pierādījumu.
• Lieto pierādījumu no pretējā.
• Izvirza hipotēzi induktīvā ceļā.
• Lieto matemātiskās indukcijas
principu.
Novērtē matemātisko izteikumu
lietošanu ikdienā.

4. Leņķa jēdziens, trijstūri

12/11/2016 - 1/29/2017

IIzprot pagrieziena leņķa jēdzienu.
• Lieto trigonometrisko funkciju
definīcijas vienības riņķī.
• Lieto sinusu teorēmu, kosinusu
teorēmu.
• Aprēķina trijstūrī ievilktas un ap
trijstūri apvilktas riņķa līnijas rādiusu.
• Veido aprakstam atbilstošus
zīmējumus, lietojot pieņemtos
apzīmējumus vienāda garuma nogriežņu
un vienādu leņķu attēlošanai.
• Saskata vienlielus trijstūrus.
Atrisina praktiska satura uzdevumus,
izmantojot sakarības trijstūrī.
• Argumentē viedokli par planimetrijas
kursā iegūto zināšanu un prasmju
lietošanas iespējām.
• Ir iepazinies ar tematā sastopamo
faktu, sakarību atklāšanas vēsturi.
STARPPRIEKŠMETU SAIKNE
Fizika - Mehāniskā kustība,
spēki.

5. Trigonometriskas, logaritmiskas un eksponentfunkcijas

1/29/2017 - 3/5/2017

Izprot jēdzienus: n-tās pakāpes
sakne, logaritms, decimāllogaritms,
naturāllogaritms, pakāpe ar daļveida
kāpinātāju, aprēķina logaritma un n-tās
pakāpes saknes vērtību, izmantojot
definīciju.
• Atpazīst eksponentfunkciju,
logaritmisko funkciju un
trigonometriskās funkcijas, ja tās
uzdotas analītiski vai grafiski, izprot to
definīcijas un vērtību apgabalus.
• Zina sakarību starp grādiem un
radiāniem, pāriet no vienām leņķa
lieluma mērvienībām uz otrām.
• Izprot periodiskuma jēdzienu, pēc
funkcijas grafika nosaka, vai funkcija ir
periodiska, periodiskai funkcijai nosaka
perioda garumu.
• Lieto eksponentfunkcijas,
logaritmiskās funkcijas un
trigonometrisko funkciju īpašības.
• Uzzīmē funkciju y = ax, y = logax, y =
a · sinbx, y = a · cosbx, y = tgx, y = ctgx
grafikus, izmantojot zināšanas par
funkciju īpašībām un konkrētas vērtības.
• Lieto funkcionālo simboliku,
aprēķinot parametru vērtības, ja dotas
argumenta un funkcijas vērtības.
Saskata periodiskumu dažādos
procesos, piemēram, svārstības, viļņi,
Saules lēktu laiks, Mēness fāžu maiņa,
konstruē un izmanto atbilstošo funkciju
grafikus, raksturojot šos procesus.
• Izprot, ka daudzi reāli procesi ir
eksponenciāli, piemēram, ražošanas
izmaksas, pasaules iedzīvotāju skaita
izmaiņas, baktēriju vairošanās,
kondensatora izlādēšanās, aprēķina to
raksturlielumus.
STARPPRIEKŠMETU SAIKNE
Bioloģija - Baktēriju vairošanās.
Ekonomika - Ražošanas izmaksas.
Informātika - Darbs ar lietotni “Excel”. Darbs ar interneta pārlūkprogrammu.
Fizika - Vielas pussabrukšanas periods. Svārstības, viļņi. Kondensatora izlādēšanās.

6. Virknes

3/5/2017 - 4/2/2017

• Izprot skaitļu virknes jēdzienu, VIrknes uzdošanas veidus (aprakstoši, ar vispārīgā locekļa formulu, rekurenti), lieto atbilstošo simboliku.
• Uzraksta virknes locekļus, ja dota virknes vispārīgā locekļa formula, virkne uzdota rekurenti vai aprakstoši.
• Atšķir augošas, dilstošas, maiņzīmju, nemainīgas, galīgas, bezgalīgas virknes.
• Lieto virknes grafiku.
• Pāriet no skaitļa pieraksta bezgalīgas periodiskas decimāldaļas formā uz parasto daļu, izmantojot bezgalīgi dilstošas ģeometriskas progresijas summas formulu.
STARPPRIEKŠMETU SAIKNE
Fizika - Vienmērīgi paātrināta kustība. Siltuma procesi.
Informātika - Darbs ar lietotni Excel. Darbs ar interneta pārlūkprogrammu

7. Algebriskas izteiksmes un vienādojumi

4/2/2017 - 5/7/2017

• Nosaka racionālu algebrisku izteiksmju definīcijas apgabalu.
• Izpilda identiskus pārveidojumus ar daļveida racionālām algebriskām izteiksmēm.
• Izprot, ko nozīmē atrisināt vienādojumu.
• Izprot daļveida vienādojuma atrisināšanu, atrisina daļveida racionālus vienādojumus, kas satur
pirmās un otrās pakāpes polinomus.
• Atrisina vienādojumus formā xn = a, kur n ∈ N.
• Izprot substitūciju metodi, lieto to augstāku pakāpju un daļveida vienādojumu atrisināšanā.
• Izprot vienādojuma atrisināšanu, izmantojot sadalīšanu reizinātājos, lieto šo metodi trešās un ceturtās pakāpes vienādojumu atrisināšanā.
• Atrisina vienādojumus, kas satur moduli izmantojot moduļa definīciju un ģeometrisko
interpretāciju.
• Lieto vienādojumu atrisināšanas grafisko paņēmienu.
Ir iepazinies ar vienādojumu atrisināšanas vēsturi, novērtē augstākas pakāpes vienādojumu atrisināšanas iespējas.
• Risinot praktiskus uzdevumus, izmanto vienādojumus.
STARPPRIEKŠMETU SAIKNE
Ķīmija - Šķīdumu procentuālais sastāvs.
Fizika- Mehāniskā kustība

8. Riņķi un daudzstūri

5/7/2017 - 5/31/2017

• Saskata un izmanto trijstūru īpašības, sakarības starp trijstūra malām un leņķiem, pamatojot sakarības starp nogriežņiem un leņķiem daudzstūros, aprēķinot četrstūru un regulāru daudzstūru, ievilktu un apvilktu daudzstūru elementus, laukumu.
• Veido aprakstam atbilstošus daudzstūru, ievilktu un apvilktu daudzstūru, riņķa un ar riņķi saistīto nogriežņu un leņķu zīmējumus, lietojot pieņemtos apzīmējumus.
• Aprēķina hordas–pieskares leņķi; leņķi, ko veido divas hordas, divas sekantes, divas pieskares.
• Lieto teorēmas par riņķī ievilktu četrstūri un ap riņķi apvilktu četrstūri
• Saskata riņķa līnijas, riņķa un daudzstūru lietojumu mākslā, arhitektūrā, dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un dabā.

INFORMĀTIKA

1. IKT pamatjēdzieni

9/1/2016 - 10/2/2016

Zina, kas ir datorikas nozare un tās virzienus: datorzinātne, datorinženierija, programminženierija, informācijas tehnoloģija, informācijas sistēma.
Izprot jēdzienus: informācijas tehnoloģija, dators, aparatūra, programmatūra, programma un algoritms.
Zina, kas ir informācijas kodēšana un kāpēc tā tiek veikta.
Zina informācijas apjoma un datu pārraides ātruma mērvienības.
Zina personālā datora centrālā procesora nozīmi, funkcijas un raksturlielumus.
Zina personālā datora atmiņu veidus (brīvpiekļuves atmiņa, lasāmatmiņa un kešatmiņa) un atšķirības starp tām.
Zina personāla datora populārākās atmiņas ierīces (cietais disks, kompaktdiski, diskete, zibatmiņa).
Zina personāla datora galvenās perifērijas ierīces, to funkcijas un lietošanas jomas: ievades ierīces: pele, tastatūra, skeneris, skārienpaliktnis, kursorsvira, ciparu kamera (foto un video), gaismas zīmulis, irbulis, mikrofons; izvades ierīces: monitors, drukas ierīce (printeris), ploteris, skaļrunis; ievadizvades ierīces: modems, skārienekrāns, austiņas ar mikrofonu.
Zina datora atvērtās arhitektūras principu.
Zina faktorus, kas ietekmē datora veiktspēju.
Zina datora programmvadības principu un prot aprakstoši raksturot grafisko lietotāja saskarni.
Prot ilustrēt informācijas apjoma un datu pārraides ātruma mērvienības ar piemēriem.
Prot novērtēt atšķirības ietilpības, ātrdarbības un cenas nozīmē starp lieldatoriem, tīkla datoriem, personālajiem datoriem, klēpjdatoriem un personālajiem ciparasistentiem.
Prot salīdzināt populārākās atmiņas ierīces pēc ietilpības, ātrdarbības un cenas.
Prot ilustrēt faktorus, kas ietekmē datora veiktspēju.
Prot aprakstoši raksturot operētājsistēmu un lietotni, nosaukt galvenās atšķirības starp tām.
Zina operētājsistēmas pamatfunkcijas un prot nosaukt populārākās operētājsistēmas.
Prot nosaukt populārākās lietotnes (attēlu apstrādes, tekstu apstrādes, izklājlapu, datu bāzes, prezentācijas, tīmekļa lappušu veidošanas un pārlūkošanas) un to izmantošanas iespējas.
Prot argumentēti izvēlēties konkrētu lietotni, lai atrisinātu izvirzītos uzdevumus un problēmas.
Prot nosaukt komunikāciju tīklu (fiksēto un mobilo telefonu tīklu, radiosakaru un satelītsakaru) izmantošanas iespējas datu pārraidē.
Prot nosaukt sadzīvē biežāk lietotās komunikācijas iekārtas: fiksētie un mobilie tālruņi, faksa aparāti, modemi, zina to lietošanas jomas.

2. Datora lietošana un rīkošanās ar datnēm

10/2/2016 - 10/9/2016

Zina, kā pareizi ieslēgt, restartēt un izslēgt datoru, kā pareizi ieslēgt un izslēgt perifērijas ierīces.
Zina, kas ir darbvirsma.
Zina, kā veikt lietojumprogrammu un spraudņu (plug-in) instalēšanu un atinstalēšanu.
Zina par datu organizāciju atmiņas ierīcēs: mapes, apakšmapes un datnes, to ikonas un īsinājumikonas.
Zina, kāpēc jāveic atmiņas ierīču formatēšana.
Zina par datņu arhīvu veidošanas nepieciešamību.
Izprot, kāpēc nepieciešams iestatīt dokumenta lappuses parametrus (orientāciju, mērogu un lielumu), un prot tos nomainīt.
Zina, kāpēc pirms dokumenta izdrukāšanas jāveic tā priekšskatīšana.
Prot aizvērt nereaģējošu programmu.
Prot izmantot darbvirsmas uzdevumu joslu un darbvirsmas ikonas, mainīt darbvirsmas konfigurāciju.
Prot iestatīt un mainīt tastatūras valodu.
Prot nosaukt logu veidus, raksturot un izmantot to elementus.
Prot veikt loga atvēršanu, aizvēršanu, minimizēšanu, maksimizēšanu, atjaunošanu, izmēru maiņu un pārvietoties starp atvērtiem logiem.
Prot apskatīt pamatinformāciju par datoru un tajā instalēto programmatūru.
Prot lietot atmiņas ierīces.
Prot atšķirt populārāko lietojumprogrammu (tekstu apstrādes, izklājlapu, prezentācijas, datu bāzu, attēlu apstrādes, tīmekļa lappušu veidošanas) izveidoto datņu tipus un to ikonas.
Prot apskatīt mapju un datņu atribūtus: nosaukumu, lielumu, izveidošanas/pēdējo izmaiņu izdarīšanas datumu un laiku.
Prot apskatīt un sakārtot atmiņas ierīcēs esošo mapju un datņu sarakstus pēc to nosaukuma, lieluma, tipa un izveidošanas/pēdējo izmaiņu izdarīšanas datuma un laika.
Prot veikt darbības ar mapēm un datnēm: izveidot, atlasīt, meklēt, dzēst, dublēt, pārvietot, veidot rezerves kopijas uz tās pašas un citas atmiņas ierīces, iztukšot atkritni un atjaunot datus no atkritnes.
Prot nosaukt populārākās arhivēšanas programmas un veikt datņu arhivēšanu un atarhivēšanu.
Prot atvērt un aizvērt lietojumprogrammu (lietotni) un sakārtot tās darba vidi, pārvietoties starp atvērtām lietotnēm.
Prot raksturot un izmantot programmu palīdzības sistēmu.
Prot izveidot jaunu dokumentu, atvērt un aizvērt vienu vai vairākus eksistējošus dokumentus, pārvietoties starp atvērtiem dokumentiem, mainīt dokumenta apskates režīmus un mērogus.
Prot saglabāt eksistējošu dokumentu ar to pašu vai citu nosaukumu tajā pašā mapē, citā mapē, citā atmiņas ierīcē.
Prot priekšskatīt un izdrukāt dokumentu.
Prot instalēt drukas ierīci (printeri), nomainīt noklusējuma drukas ierīci (printeri) un strādāt ar drukas pārvaldnieka programmu.

3. Teksta apstrāde

10/9/2016 - 11/27/2016

Izprot datorizētas teksta apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus.
Zina dokumenta lappuses iekārtojumu: pamatteksts, malas, galvene, kājene, vēre.
Izprot jēdzienu “pasta sapludināšana”.
Prot aprakstoši raksturot jēdzienu “stils”.
Prot nosaukt dažas teksta apstrādes lietotnes.
Prot veikt teksta (rakstzīmju) ievadīšanu un rediģēšanas pamatoperācijas: iespraust un dzēst rakstzīmi, vārdu, rindu, teikumu, rindkopu un teksta fragmentu.
Prot meklēt un aizvietot dokumentā vārdu vai frāzi.
Prot dokumentā un starp aktīviem dokumentiem dublēt un pārvietot to daļas.
Prot formatēt rakstzīmes: mainīt rakstzīmju fontu, lielumu un krāsu, izmantot kursīvu, treknrakstu, pasvītrošanu, augšējo un apakšējo indeksu, reģistrmaiņu.
Prot formatēt rindkopas: līdzināt tekstu pēc kreisās, labās un abām malām, centrēt tekstu, veidot atkāpes, mainīt atstatumus starp rindkopas rindām un starp rindkopām, pievienot apmales un iekrāsot, veidot aizzīmētus un numurētus sarakstus.
Prot iestatīt un lietot tabulēšanas pieturas.
Prot dublēt rakstzīmes un rindkopas formātus.
Prot mainīt lappuses iekārtojumu: lapas izmērus, orientāciju un malu platumus, galvenes un kājenes novietojumu.
Prot pievienot galvenei un kājenei laukus: datums, lappuses numurs, lappušu skaits, datnes nosaukums un atrašanās vieta.
Prot dokumentā ievietot un dzēst speciālās rakstzīmes (simbolus), jaunu rindkopu, lappuses pārtraukumu, datumu un vēri.
Prot dokumentā ievietot attēlu, mainīt to novietojumu un izmēru.
Prot dokumentā ievietot formulu un rediģēt to.
Prot dokumentā izveidot tabulu un to modificēt: iespraust un dzēst kolonnas un rindas, mainīt kolonnu platumu un tabulas noformējumu.
Prot izmantot pareizrakstības pārbaudes līdzekļus un pievienot vārdus vārdnīcai.
Prot veikt pasta sapludināšanu.
Prot izmantot gatavus stilus un veidot dokumenta satura rādītāju.

4. Izklājlapu lietošana

Nov 28, 2016 - 1/15/2017

Izprot izklājlapu lietošanas jomas un pamatjēdzienus (darbgrāmata, darblapa (izklājlapa), rinda, kolonna, šūna, šūnas adrese, apgabals, diagramma, formula) un prot nosaukt dažas izklājlapu lietotnes.
Zina populārākos formulu standartkļūdu paziņojumus.
Izprot šūnu absolūto, relatīvo un jaukto adresāciju.
Izprot standartfunkcijas: summa, vidējā aritmētiskā vērtība, skaits, lielākā vērtība, mazākā vērtība, loģiskā funkcija IF.
Prot šūnās ievadīt un rediģēt tekstu, skaitļus un formulas, izmantot automātiskās aizpildīšanas līdzekļus.
Prot darblapā meklēt un aizvietot vārdu vai frāzi.
Prot izveidot formulas, izmantojot saskaitīšanas, atņemšanas, reizināšanas un dalīšanas darbības un, izmantojot iekavas, grupēt aritmētiskās darbības.
Prot izmantot šūnu absolūto, relatīvo un jaukto adresāciju.
Prot izmantot standartfunkcijas: summa, vidējā aritmētiskā vērtība, skaits, lielākā vērtība, mazākā vērtība, loģiskā funkcija IF.
Prot sakārtot datus augošā vai dilstošā secībā.
Prot veikt vienkāršu datu atlasi.
Prot veikt darbības ar šūnām: dzēst, dublēt un pārvietot to saturu.
Prot veikt darbības ar rindām un kolonnām: izmest un iespraust, mainīt kolonnu platumu un rindu augstumu.
Prot formatēt tekstu: mainīt rakstzīmju fontu, lielumu un krāsu, izmantot kursīvu, treknrakstu, pasvītrošanu, augšējo un apakšējo indeksu, mainīt šūnas satura orientāciju un izlīdzināšanas veidu, sadalīt tekstu šūnā rindās un centrēt virsrakstu šūnu apgabalā.
Prot formatēt skaitļus, norādot decimālzīmju skaitu, attēlot skaitļus kā procentus, izmantot valūtas simbolus un izmantot datuma pieraksta veidus.
Prot veikt šūnu grafisko noformēšanu.
Prot dublēt rakstzīmes un šūnas formātus.
Prot izveidot esošā vai jaunā lapā diagrammu, izvēlēties piemērotu diagrammas tipu (stabiņu, līniju, joslu un sektordiagrammu).
Prot mainīt diagrammas tipu un noformējumu, pievienot uzrakstus, pārvietot diagrammu un mainīt tās izmērus.
Prot mainīt lappuses parametrus: orientāciju, mērogu un lielumu, lappuses un to malu izmērus, pievienot un rediģēt galvenes un kājenes.
Prot mainīt darblapas izdrukas parametrus: ieslēgt un atslēgt līnijtīklu, drukāt un nedrukāt kolonnu un rindu numurus, norādīt katrā lapā atkārtoti drukājamās darblapas daļas.

5. Datu bāzu veidošana un izmantošana

Jan 16, 2017 - 4/2/2017

Izprot datu bāzes lietošanas jomas un pamatjēdzienus: tabulas, ieraksti, lauki, lauku tipi, lauka īpašības, primārā atslēga, indekss, tabulu relācija.
Zina, kā veic datu bāzu projektēšanu.
Zina pareizu tabulu sasaistes noteikumu nodrošināšanas svarīgumu.
Prot nosaukt dažas datu bāzu lietotnes.
Prot projektēt vienkāršas datu bāzes ar vismaz divām tabulām.
Prot izmantot tabulu, vaicājumu, formu un pārskatu projektēšanas un lietošanas režīmus.
Prot izveidot, saglabāt tabulu ar norādītajiem laukiem un to datu tipiem, atvērt, aizvērt un dzēst tabulas.
Prot modificēt esošas tabulas struktūru: pievienot, pārvietot un dzēst lauku, modificēt lauka atribūtus (lauka lielumu, skaitļu un datuma formātu), zina, kādas sekas šīs izmaiņas var izraisīt.
Prot izveidot vienkāršus noteikumus datu ievadīšanai.
Prot pievienot, dzēst un labot tabulas ierakstus, pārvietoties pa tabulu.
Prot definēt primāro atslēgu un iestatīt laukam indeksu, pieļaujot vai nepieļaujot dublikātus.
Prot izveidot un dzēst saites starp tabulām.
Prot tabulā sameklēt ierakstu ar norādīto vārdu vai frāzi.
Prot pievienot un noņemt tabulai filtrus.
Prot kārtot tabulas ierakstus augošā un dilstošā secībā.
Prot izveidot, saglabāt, atvērt, lietot, aizvērt un dzēst formu.
Prot, izmantojot formu, ievadīt, labot un dzēst ierakstus.
Prot, izmantojot formu, pārvietoties pa tabulas ierakstiem.
Prot pievienot formai galveni un kājeni, labot to saturu.
Prot pievienot un noņemt formai filtrus.
Prot izveidot, saglabāt, atvērt, lietot, aizvērt un dzēst vaicājumu.
Prot pievienot vaicājumam kritērijus, izmantojot loģiskās operācijas un datu kārtošanas nosacījumus.
Prot modificēt vaicājumu, pievienojot un atceļot kritērijus, pārvietojot, izmetot, paslēpjot, atklājot laukus.
Prot izveidot, saglabāt, atvērt, aizvērt un dzēst tabulas un vaicājuma pārskatu.
Prot mainīt pārskatā lauku un virsrakstu izvietojumu.
Prot izveidot sakārtotas pārskata grupas, pievienot laukus summas, lielākās, mazākās vērtības un skaita aprēķināšanai.
Prot pievienot pārskatam galveni un kājeni, rediģēt to saturu.

6. Prezentācijas materiālu sagatavošana un demonstrēšana

4/2/2017 - 4/30/2017

Izprot prezentācijas līdzekļu izmantošanas iespējas.
Zina, ka informācijas prezentēšana ir katra projekta loģisks noslēgums.
Prot nosaukt populārākās prezentāciju lietotnes.
Prot izmantot veidnes.
Prot lietot un modificēt pamatslīdu (MasterSlide).
Prot izveidot un aizpildīt jaunu slīdu, mainīt slīdu izklājuma veidu, izmantot slīdu veidnes, dzēst un dublēt slīdus, mainīt to secību, pievienot slīdam piezīmes.
Prot slīdā ievadīt, rediģēt un noformēt tekstu: mainīt rakstzīmju fontu, lielumu un krāsu, izmantot reģistrmaiņu, kursīvu, treknrakstu, pasvītrošanu, ieēnošanu, augšējo un apakšējo indeksu.
Prot formatēt rindkopas: līdzināt tekstu, veidot atkāpes, mainīt atstatumus starp vienas teksta rindkopas rindām un starp rindkopām, veidot aizzīmētus un numurētus sarakstus.
Prot slīdā ievietot gatavus attēlus un mākslinieciskus uzrakstus (WordArt).
Prot izveidot zīmējumu, izmantojot grafikas objektus (primitīvus), un mainīt to noformējumu.
Prot slīdā izveidot un modificēt diagrammas.
Prot slīdā izveidot un modificēt organizējošās diagrammas.
Prot veikt darbības ar objektiem: dzēst, dublēt, pārvietot, pagriezt, mainīt izmērus, grupēt, atgrupēt, pārgrupēt un mainīt objektu attēlošanas secību.
Prot slīdiem pievienot un rediģēt kājeni.
Prot iestatīt un mainīt slīdu pārejas un slīda objektu animācijas efektus.
Prot demonstrēt izveidoto prezentāciju, ņemot vērā tās mērķus, tēmu un saturu, auditoriju un pieejamās tehnoloģijas.
Prot izdrukas materiāliem pievienot galveni un kājeni.
Prot izdrukāt visus vai norādītos slīdus, slīdus ar piezīmēm, slīda tekstu un izdales materiālus.

7. Informācijas ieguves un komunikācijas līdzekļu izmantošana

4/30/2017 - 5/21/2017

Zina par interneta pakalpojumu izmantošanai nepieciešamo aprīkojumu un izprot jēdzienu “interneta pakalpojumu sniedzējs”.
Izprot tīmekļa pārlūkprogrammu izmantošanas iespējas.
Zina, kas ir sīklietotnes, kešatmiņa un apmeklēto lappušu adrešu saraksts.
Zina, kas ir meklētājprogramma, prot nosaukt populārākās meklētājprogrammas.
Zina par internetā atrodamās informācijas glabāšanās ilgumu un tās patiesumu.
Zina par e-pasta izmantošanas iespējām, tā priekšrocībām un trūkumiem salīdzinājumā ar citām pasta piegādes sistēmām, e-pasta lietošanas etiķeti.
Zina e-pasta pārvaldības paņēmienus.
Prot nosaukt populārākās tīmekļa pārlūkprogrammas.
Prot iestatīt un nomainīt pārlūkprogrammas mājaslapu.
Prot piekļūt konkrētām tīmekļa vietnēm: atvērt tīmekļa adresi un hipersaiti, atgriezties uz iepriekš apmeklētām tīmekļa vietnēm un mājaslapu, izmantot apmeklēto lappušu adrešu sarakstu.
Prot apturēt tīmekļa lappuses lejupielādi un atjaunināt tās saturu.
Prot izveidot, lietot un dzēst grāmatzīmes un to mapes.
Prot aizpildīt tīmekļa ievadformas un zina par sekām, kādas var rasties, aizpildot tās.
Prot veikt datņu lejupielādi.
Prot veikt nepieciešamās informācijas meklēšanu tīmeklī pēc atslēgas vārda un hierarhiskos katalogos.
Prot dublēt, saglabāt un izdrukāt atrasto informāciju.
Prot nosaukt populārākās e-pasta lietotnes.
Prot pielāgot e-pasta programmu konkrēta lietotāja vajadzībām (ienākošā un izejošā pasta serveris, lietotāja identifikators).
Prot izveidot un nosūtīt jaunu e-pasta ziņojumu: norādīt saņēmēja(-u) e-pasta adresi(-es) un ziņojuma tematu, ievadīt un rediģēt ziņojuma tekstu, ziņojumam piesaistīt un dzēst datnes.
ziņojumus un mapes.
Prot meklēt ziņojumu pēc sūtītāja, temata un satura.
Prot saņemt e-pasta ziņojumus un sakārtot tos pēc sūtītāja un datuma.
Prot atvērt e-pasta ziņojumu, atvērt un saglabāt tam piesaistītās datnes, atbildēt uz e-pasta ziņojumu, pārsūtīt e-pasta ziņojumu citam adresātam.
Prot izdrukāt un dzēst e-pasta ziņojumu.
Prot izveidot un lietot adrešu grāmatu, pievienot tai jaunu adresi, e-pasta ziņojuma sūtītāja adresi un izveidot adrešu sarakstu.
Prot izveidot mapes, sakārtot ziņojumus pa mapēm, izdzēst nevajadzīgos

8. Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai

5/21/2017 - 5/31/2017

Zina drošības tehnikas noteikumus darbā ar datoru un tā perifērijas ierīcēm.
Zina faktorus, kas var apdraudēt datoru un datus (elektroapgādes traucējumi, mehāniskie bojājumi, vides ietekme un nesankcionēta piekļuve).
Zina, kāda ir veselīga darba vide un pasākumus, kurus veicot var samazināt vai izvairīties no veselības traucējumiem.
Zina apkārtējās vides saudzēšanas pasākumus, strādājot ar datoru.
Zina par intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzību. Zina, kādas sekas var izraisīt šo noteikumu neievērošana.
Zina par programmatūras (maksas programmatūras, izplatāmprogrammatūras, brīvprogrammatūras, atklātā pirmkoda programmatūras) un lietotāja licenču izmantošanas noteikumiem, autortiesībām, drošības un juridiskajiem aspektiem, kas saistīti ar programmu un datu kopēšanu, koplietošanu, aizdošanu un izplatīšanu. Zina, kādas sekas var izraisīt šo noteikumu neievērošana.
Zina, kas ir datorvīruss, tā darbības sekas un pasākumus, kādi veicami, lai izvairītos no datorvīrusiem.
Zina, kas ir pretvīrusu programmas.
Zina par sekām, kādas var rasties lejupielādējot vai lietojot lejupielādētās datnes.
Zina, kas ir datu šifrēšana, un zina, kāpēc to lieto.
Zina pasākumus, kurus var veikt, lai nodrošinātu informācijas drošību datorā.
Izprot terminus: lietotāja identifikators (ID), parole, lietotāja piekļuves tiesības un uguns siena, ciparsertifikāts (digital certificate) un elektroniskais paraksts.
Zina, kādas sekas var rasties datora, datu nesēja vai datu zādzības gadījumā un kā izsargāties no tām.
Prot ilustrēt ar piemēriem intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzību.
Prot rīkoties ar kādu no pretvīrusu programmām.

VĒSTURE

1. Kas ir vēsture

9/1/2016 - 10/2/2016

1.1. vēstures nozīme cilvēka un sabiedrības dzīvē;
1.2. vēstures process, tā atspoguļojuma subjektīvisms;

1.3. lokālā, nacionālā, Eiropas un pasaules vēsture.

Apzinās vēstures izzināšanas nepieciešamību sevis un sabiedrības izpratnē, tās noderīgumu dažādās profesijās.
Izprot vēsturi kā zinātni, kas attīstās, mainoties vēstures avotu pieejamībai.
Izprot vēstures atspoguļojuma subjektivitāti.
Raksturo svarīgākos Latvijas un globālās vēstures virzienus.
Ir pieredze analizēt dažādus viedokļus par lokālo, nacionālo un globālo vēstures procesu attīstību.
Pilnveido pamatskolā apgūto vēstures jēdzienu izpratni, izprot un lieto jaunus vēstures jēdzienus.

2. Aizvēsture

10/2/2016 - 11/6/2016

2.1. aizvēstures nozīme cilvēces vēsturē un tās pētīšana;
2.2. pirmatnējā savācējsabiedrība;

2.3. neolītiskā revolūcija un ražotājsabiedrība.

Izprot indivīda lomu pirmatnējā sabiedrībā.
Izprot aizvēsturiskā (savācējsabiedrības) kolektīvisma cēloņus un izpausmes.
Analizē cilvēku identitāti aizvēsturē.
Raksturo sievietes lomu pirmatnējā sabiedrībā.
Pilnveido pamatskolā apgūto vēstures jēdzienu izpratni, izprot un lieto jaunus vēstures jēdzienus
Izprot savācējsabiedrības atkarību no dabas aizvēsturiskajā laikmetā.
Izprot neolītiskās “revolūcijas” būtību un tās globālās sekas.
Izprot ražotājsaimniecības un ģeogrāfiskās vides mijiedarbību, prot to raksturot ar piemēriem.

3. Senākās civilizācijas

11/6/2016 - 11/20/2016

3.1. civilizāciju rašanās Divupē un Ēģiptē;
3.2. Seno Austrumu valdniecība un sabiedrība;

3.3. senākās valstis Divupē un Ēģiptē.

Raksturo Seno Austrumu valdniecības pamatprincipus un izprot indivīda stāvokli Austrumu despotijās.
Analizē cilvēku identitāti Senajos Austrumos.
Pilnveido pamatskolā apgūto vēstures jēdzienu izpratni, izprot un lieto jaunus vēstures jēdzienus.
Izprot ražotājsaimniecības un ģeogrāfiskās vides mijiedarbību, prot to raksturot ar piemēriem.
Izprot ģeogrāfiskās vides lomu Seno Austrumu civilizācijas izveidē un attīstībā.
Izprot lauksaimnieciskās ražošanas attīstības tendences un nozīmi Senajos Austrumos.
Izprot tirdzniecības attīstības tendences un nozīmi Senajos Austrumos.
Raksturo Seno Austrumu kultūras sasniegumus
Izprot Seno Austrumu despotiju, izveides cēloņus un būtību.
Raksturo Asīrijas, Babilonijas un Persijas lielvalstu izveides cēloņus, bojāejas cēloņus

4. Senā Grieķija

11/20/2016 - 1/8/2017

4.1. sengrieķu polisa un tās sabiedrība;
4.2. Atēnu demokrātija;

4.3. sengrieķu kultūras sasniegumi. Hellēnisms.

Raksturo vēstures procesu senajos laikos.
Izprot grieķu polisas patriotisma, hellēniskā kosmopolītisma cēloņus.
Raksturo indivīda lomu antīkajā pasaulē.
Analizē cilvēku identitāti Senajā Grieķijā.
Raksturo sievietes lomu sengrieķu sabiedrībā.
Pilnveido pamatskolā apgūto vēstures jēdzienu izpratni, izprot un lieto jaunus vēstures jēdzienus.
Analizē un vērtē Maķedonijas Aleksandra lomu vēsturē.
Izprot ģeogrāfiskās vides lomu sengrieķu polisu civilizācijas tipa izveidē un attīstībā.
Izprot lauksaimnieciskās ražošanas attīstības tendences un nozīmi Senās Grieķijas vēsturē.
Izprot tirdzniecības attīstības tendences un nozīmi Senās Grieķijas vēsturē.
Raksturo darba dalīšanu seno grieķu pasaulē (kolonijas un metropoles).
Izprot sengrieķu un hellēniskās civilizācijas devumu Eiropas kultūrā.
Analizē seno grieķu un Austrumu civilizāciju saskarsmi un tās daudzveidīgās izpausmes un sekas.
Izprot antīko polisu būtību, raksturo tās atšķirības no Seno Austrumu sabiedrībām.
Raksturo Aleksandra lielvalsts izveides un bojā ejas cēloņus.

5. Senā Roma

1/8/2017 - 2/5/2017

5.1. Romas republika un impērija. Romiešu kaimiņi. Iekarojumi un pārvalde;
5.2. seno romiešu sabiedrība;

5.3. romiešu kultūras sasniegumi. Senās Romas nozīme Eiropas civilizācijas vēsturē.

Ir pieredze analizēt dažādus viedokļus par nacionālo un globālo vēstures procesu attīstību.
Izprot Senās Romas pilsonības pamatprincipus.
Raksturo indivīda lomu antīkajā Romā.
Analizē cilvēku identitāti Senajā Romā.
Pilnveido pamatskolā apgūto vēstures jēdzienu izpratni, izprot un lieto jaunus vēstures jēdzienus.
Analizē un vērtē Gaja Jūlija Cēzara un Oktaviāna Augusta lomu vēsturē.
Izprot lauksaimnieciskās ražošanas attīstības tendences un nozīmi Senās Romas vēsturē.
Izprot tirdzniecības attīstības tendences un nozīmi Senās Romas vēsturē.
Raksturo darba dalīšanu Romas impērijā.
Raksturo Romas lielvalsts izveides un bojā ejas cēloņus.
Izprot atšķirības starp antīko un Eiropas barbaru (ķeltu, ģermāņu, slāvu, baltu un somugru) pasauli senajos laikos.

6. Agrie viduslaiki Eiropā un Baltijā

2/5/2017 - 3/12/2017

6.1. barbaru karalistes Rietumeiropā. Viduslaiku sabiedrības veidošanās;
6.2. franku un Bizantijas impērijas;
6.3. vikingi un viņu loma Eiropas vēsturē. Krievzeme;

6.4. Baltija agrajos viduslaikos.

Izprot vēsturi kā zinātni, kas attīstās, mainoties vēstures avotu pieejamībai.
Izprot vēstures atspoguļojuma subjektivitāti.
Analizē cilvēku identitāti barbaru karalistēs un pie Baltijas etnosiem.
Izprot etniskās identitātes veidošanos Latvijā un Eiropā agrajos viduslaikos.
Pilnveido pamatskolā apgūto vēstures jēdzienu izpratni, izprot un lieto jaunus vēstures jēdzienus.
Analizē un vērtē Kārļa Lielā lomu vēsturē.
Izprot ģeogrāfiskās vides lomu viduslaiku Eiropas kā agrāras civilizācijas izveidē un attīstībā.
Izprot lauksaimnieciskās ražošanas attīstības tendences un nozīmi agro viduslaiku Eiropas (un Baltijas) kā agrāras civilizācijas vēsturē.
Izprot tirdzniecības attīstības tendences un nozīmi agro viduslaiku Eiropas un Baltijas vēsturē.
Raksturo Latvijas agro viduslaiku kultūrvēsturisko mantojumu.
Raksturo valsts institūciju attīstību agro viduslaiku Eiropā.
Zina agro viduslaiku Eiropas politisko karti un raksturo būtiskākās izmaiņas tajā.
Raksturo franku un Bizantijas lielvalstis.
Raksturo Baltijas politisko un etnisko karti agrajos viduslaikos (pirms krusta kariem).

7. Kristietības izcelsme un kratīgās pasaules izveidošanās

3/12/2017 - 4/16/2017

7.1. jūdaisms un kristietība;
7.2. kristietības izplatība Senajā Romā un barbaru karalistēs;
7.3. kristīgā baznīca. Latīņu un grieķu baznīcas veidošanās;

7.4. viduslaiku kristiešu telpas un laika redzējums

Raksturo kristietības izplatību kā vēstures globālu procesu.
Izprot un analizē kristīgo identitāti viduslaikos.
Izprot viduslaiku Eiropas sabiedrības un pasaules dalījumu kristīgajā un nekristīgajā sabiedrībā un pasaulē.
Pilnveido pamatskolā apgūto vēstures jēdzienu izpratni, izprot un lieto jaunus vēstures jēdzienus.
Analizē un vērtē Jēzus lomu vēsturē.
Izprot ētisko un vispārcilvēcisko vērtību pārmantojamības nozīmi un nepieciešamību.
Izprot jūdaisma un kristietības mācību pamatus, raksturo kristietības ietekmi Eiropas civilizācijas attīstībā.
Raksturo Eiropas Rietumu un Eiropas Austrumu kristīgās kultūras izpausmes.
Analizē kristīgās un nekristīgās civilizācijas saskarsmi.
Izprot garīgās varas būtību un tās izpausmes viduslaiku Eiropā

8. Islāms un islāma pasaule

4/16/2017 - 4/30/2017

8.1. islāma reliģijas rašanās un būtība;
8.2. arābu ekspansija un kalifāta izveide;

8.3. islāma izplatība Āzijā.

Raksturo islāma izplatību kā vēstures globālu procesu.
Analizē musulmanisko identitāti.
Raksturo sievietes lomu islāma pasaulē.
Pilnveido pamatskolā apgūto vēstures jēdzienu izpratni, izprot un lieto jaunus vēstures jēdzienus.
Analizē un vērtē Muhameda lomu vēsturē.
Ir toleranta attieksme pret kultūras un reliģiju daudzveidību.
Izprot ģeogrāfiskās vides lomu arābu civilizācijas izveidē un attīstībā.
Raksturo arābu kultūras sasniegumus.
Raksturo arābu kalifāta izveidi un sabrukumu.
Izprot laicīgās un garīgās varas būtību un izpausmes islāma pasaulē.

9. Attīstītie viduslaiki

4/30/2017 - 5/31/2017

9.1. izmaiņas Eiropas saimniecībā. Pilsētu rašanās;
9.2. feodālisms. Sadrumstalotības un centralizācijas tendences Eiropā;

9.3. krusta kari.

Izprot viduslaiku Eiropas sabiedrības korporatīvismu.
Analizē kārtu identitāti viduslaiku Eiropā.
Izprot viduslaiku skatījumu uz personības un sabiedrības attiecībām.
Pilnveido pamatskolā apgūto vēstures jēdzienu izpratni, izprot un lieto jaunus vēstures jēdzienus
Izprot lauksaimnieciskās ražošanas attīstības tendences un nozīmi attīstīto viduslaiku Eiropas vēsturē.
Izprot tirdzniecības attīstības tendences un nozīmi attīstīto viduslaiku Eiropas vēsturē.
Analizē kristīgās un islāma civilizācijas, kā arī kristīgās un pagānu pasaules saskarsmi krusta karu laikmetā.
Izprot laicīgās un garīgās varas būtību un izpausmes viduslaiku Eiropā.
Raksturo valsts institūciju attīstību attīstīto viduslaiku Eiropā.
Raksturo pirmos Eiropas parlamentus.

ĢEOGRĀFIJA

1.stunda nedēļā
Skolotāja Kristīne Zelča

1. Pasaules telpiskā struktūra un ģeogrāfiskais novietojums

9/1/2016 - 11/6/2016

1.1. pasaules telpiskās struktūras elementi un ģeogrāfiskais izvietojums;
1.2. pasaules valstu veidošanās process un ģeogrāfiskais izvietojums;
1.3. pasaules valstu klasifikācija, tipoloģija un būtiskākās pazīmes;
1.4. pasaules starptautiskās sadarbības veidošanās un organizēšanas ģeogrāfiskie aspekti.


Skaidro, kas ir telpiskās struktūras.
Skaidro, kāds ir pasaules valstu iedalījums pēc ģeogrāfiskā novietojuma, teritorijas lieluma un citām pazīmēm.
Zina valstu klasifikāciju pēc pārvaldes formām un iekšējās pārvaldes organizācijas un min piemērus.
Izprot valstu tipoloģijas principus.
Izprot starptautisko organizāciju lomu (ANO, NATO, Eiropas Savienības, OPEC) pasaulē.
Zina, kādās starptautiskās organizācijās līdzdarbojas Latvija.
Raksturo un novērtē atsevišķu valstu fizioģeogrāfisko, ekonomģeogrāfisko, politiski ģeogrāfisko stāvokli, lietojot atbilstošu terminoloģiju: reģions, anklāvs, valdījums, attīstītās valstis, attīstības valstis.
Nosaka atlantā pasaules valstis pēc ģeogrāfiskām pazīmēm, valsts varas un pārvaldes formām un ekonomiskā attīstības līmeņa.
Iegūst informāciju no plašsaziņas līdzekļiem par valstu sadarbību un izsaka savu viedokli par dažāda rakstura konfliktiem un to cēloņiem pasaules reģionos.
Kartē prot parādīt NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis.
Raksturo Pasaules Dabas fonda (WWF) darbību pasaulē un Latvijā.
Veido izvēlētās valsts aprakstu, izmantojot kartogrāfiskos, grafiskos un citus informatīvos materiālus.

2. Demogrāfiskie procesi, iedzīvotāju demogrāfiskā un sociālā struktūra

11/6/2016 - 3/5/2017

2.1. pasaules iedzīvotāju skaita izmaiņas 20. gadsimtā globālā, reģionālā apskatā;
2.2. iedzīvotāju ataudzi ietekmējošie procesi un demogrāfiskās pārejas fāzes; 2.3. iedzīvotāju demogrāfiskā un sociālā struktūra, to raksturīgākās pazīmes pasaules reģionos un valstīs;
2.4. dzīves kvalitātes atšķirības attīstītās un attīstības valstīs;
2.5. demogrāfiskā politika, raksturīgākās iezīmes un īstenošana pasaules valstīs.


Zina ataudzes procesu ietekmējošos faktorus.
Izprot un lieto jēdzienus: summārais dzimstības koeficients, demogrāfiskā pāreja, demogrāfiskā slodze, depopulācija, dzīves kvalitāte, analfabētisms, bēgļi.
Izprot dzīves kvalitāti veidojošos faktorus dažādās valstīs.
Zina, kas ir tautas attīstības indekss (TAI) un to veidojošie indikatori.
Skaidro iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūras atšķirības dažādos pasaules reģionos un valstīs.
Zina, kas ir demogrāfiskā slodze valstī un kā to nosaka.
Izprot valsts un reģiona demogrāfiskās politikas ietekmi iedzīvotāju demogrāfiskajā un sociāli ekonomiskajā struktūrā.
Raksturo pasaules iedzīvotāju skaita dinamiku reģionos un valstīs, izmantojot statistikas materiālus un kartes.
Analizē ataudzes tipu maiņu, raksturo demogrāfiskās pārejas fāzes un min valstu piemērus.
Salīdzina un analizē grafiskos, statistikas materiālus par iedzīvotāju dabisko pieaugumu dažādos reģionos un prot aprēķināt dzimstības, mirstības koeficientu.
Salīdzina zīdaiņu un bērnu mirstības līmeni pasaules reģionos un analizē tās cēloņus.
Analizē statistikas datus, izmantojot dzimuma–vecuma struktūras diagrammas, un salīdzina tos.
Raksturo TAI rādītājus Baltijas valstīs un pasaules reģionos, analizē dzīves kvalitātes atšķirības.
Analizē un salīdzina vidējo mūža ilgumu dažādās valstīs un min to ietekmējošus faktorus.
Salīdzina un analizē izglītības (analfabētisma) līmeni pasaules valstīs, izmantojot atlantā esošo informāciju.
Veido strukturētu aprakstu par bēgļiem un to problēmām pasaules valstīs, kritiski un analītiski izvērtējot

3. Pasaules apdzīvojuma daudzveidība un to veidojošie komponenti

3/5/2017 - 5/31/2017

3.1. pasaules apdzīvojums, apdzīvotība un to ietekmējošie faktori;
3.2. iedzīvotāju migrācija, migrācijas veidi un cēloņi;
3.3. pilsētu un lauku apdzīvojums, reģionālās atšķirības, lauku apdzīvojuma transformācija;
3.4. urbanizācija un tās raksturīgākās problēmas, suburbanizācijas process;
3.5. pilsētu aglomerācijas, pasaules lielākās aglomerācijas;
3.6. pilsētu telpiskās struktūras veidošanās un daudzveidība, pilsētas funkcionālais zonējums


Izprot un lieto jēdzienus: apdzīvojums, apdzīvotība, megapole, aglomerācija, urbanizācija, suburbanizācija, viltus (graustu) urbanizācija.
Zina migrācijas veidus un min piemērus.
Izprot iedzīvotāju migrācijas ieguvumus un zaudējumus.
Skaidro, kas ir urbanizācijas līmenis un zina visvairāk un vismazāk urbanizēto valstu piemērus.
Zina lauku apdzīvojuma veidus un skaidro, kas ir kompaktais un izklaidus apdzīvojums.
Zina lielākās pasaules reģionu aglomerācijas un megapoles un rāda kartē.
Saskata sociālo problēmu cēloņus un sekas pilsētās un laukos.
Izprot cilvēku dzīvesveida dažādību.
Raksturo iedzīvotāju izvietojuma reģionālās atšķirības un kartē nosaka blīvi un reti apdzīvotas teritorijas.
Analizē un vērtē dažādu faktoru ietekmi teritorijas apdzīvotībai un pārapdzīvotības ietekmi dabas vidē.
Analizē un salīdzina iedzīvotāju migrācijas plūsmu virzienus 19. gadsimtā un mūsdienās, izmantojot kartogrāfiskos un statistikas materiālus.
Aprēķina migrācijas saldo, izmantojot atsevišķu valstu doto informāciju, raksturo to un salīdzina.
Raksturo migrācijas cēloņus dažādos pasaules reģionos, valstīs un rāda migrācijas virzienus kartē.
Diskutē par Eiropas Savienības migrācijas politiku un aktualitātēm un pamato savu viedokli par notiekošo valstīs un reģionos.
Skaidro lauku apdzīvoto vietu transformācijas procesa cēloņus un sekas, minot piemērus.
Raksturo mūsdienu pasaules urbanizācijas procesus, to dinamiku attīstītās un attīstības valstīs un salīdzina reģionālās izmaiņas.
Raksturo pilsētu funkcijas un vērtē pilsētu aizņemto platību paplašināšanās ietekmi dabas un sociālajā vidē.
Pēta un raksturo tuvākās apdzīvotās vietas telpisko struktūru (pilsēta) vai transformācijas procesu (lauku apdzīvotā vieta).
Diskutē par pilsētu izvietojumu, lauku apdzīvojumu Baltijas valstīs un salīdzinoši vērtē tendences.

ANGĻU VALODA

1. Languages

9/1/2016 - 10/23/2016

Linguistic diversity in the world
Learning a foreign language
Language and culture
Varieties of English
Body language

2. The Arts and Literature

10/23/2016 - 1/2/2017

Creativity and talent
Traditional and modern art
Performing arts and visual arts
Types of literature
Literature and language: figures of speech
Screen version of books

3. Technologies

1/2/2017 - 2/19/2017

Opportunities provided by computers
Computers and addiction
Future technologies
Exploring the space

4. Sport

2/19/2017 - 4/16/2017

Kinds of sports
Sport and our health
Active lifestyle
Extreme sports
Sport and business
Records in sport

5.Travelling

4/16/2017 - 5/31/2017

Active holidays
Tourist information centres
Adventure holidays
International and domestic tourism
Problems when travelling
Travelling as a way of learning

LATVIEŠU VALODA

  1. stundas nedēļā

1. Galveno pamatizglītības kursā apgūto jautājumu atkārtojums

9/1/2016 - 9/25/2016

Zina un ievēro galvenās ortogrāfijas normas.
Saskata un pareizi atdala tiešo runu, citātu, dažāda veida teikumus, sintaktiskās konstrukcijas: vienlīdzīgus teikuma locekļus, savrupinājumus, iespraudumus, atkārtotus teikuma locekļus (atkārtojums, atbilstoši izglītojamo vajadzībām).
Ievēro galvenās interpunkcijas normas.

2. Valoda – saziņas galvenais līdzeklis

9/25/2016 - 11/20/2016

2.1. Valodas funkcionalitāte, valoda un runa
Izprot valodas būtību, funkcijas un valodas formas (runas, rakstu).
Apzinās valodas īpatnības dažādos sociālajos slāņos, grupās, valodas paveidos.
Veido savu individuālo runas stilu.
__
2.2. Saziņas veidi: starppersonu, grupu, publiskā saziņa. Mutvārdu un rakstveida saziņa. Oficiālā un privātā saziņa
Novērtē adresātu, ievēro viņa intereses un vajadzības saziņas situācijās.
Mērķtiecīgi piedalās dažāda veida rakstveida un mutvārdu saziņā (jautā, atbild, apspriež, izvirza problēmas, argumentē, papildina, vērtē utt.).
Apzinās atšķirības vārdiskās saskarsmes kultūrā starp dažādām tautām, sociāliem slāņiem, paaudzēm, grupām, ievēro toleranci.
Apzinās runas etiķeti oficiālās un publiskās saziņas situācijās.
__
2.3. Sarunvaloda – viens no valodas funkcionālajiem stiliem
Apzinās sarunvalodas, literārās un neliterārās valodas robežas.
Novērtē un izvēlas saziņas situācijai piemērotus valodas līdzekļus.
Vērtē savu un citu sarunvalodu noteiktā situācijā.
Ievēro runas kultūras un saskarsmes normas valoddarbībā.

3. Vārds – valodas vienība

11/20/2016 - 2/5/2017

3.1. Vārda leksiskais aspekts.
Vārda daudznozīmība – pamatnozīme un atvasinātā nozīme, tiešā un pārnestā nozīme. Vārda ekspresivitāte. Sinonīmi, antonīmi, homonīmi. Vārdnīcas loma vārda leksiskās nozīmes izpratnē.
Spēj atšķirt kontekstā vārda nozīmes, skaidrot tās, izmantojot sinonīmus un antonīmus.
Izvēlas kontekstam atbilstošāko vārdu vai vārda nozīmi, precizē to.
Apzinās sinonīmu, antonīmu un homonīmu nozīmi valodas bagātināšanā un niansēšanā.
Zina vārdnīcu veidus, to izveides principus, prot izmantot dažāda veida vārdnīcas atbilstoši mērķim.
Bagātina savu vārdu krājumu.
Prot skaidrot un saskatīt vārda kulturoloģisko un leksisko informāciju.
__
3.2. Vārda fonētiskais aspekts. Skaņu sistēma – patskaņi, divskaņi, līdzskaņi. Pozicionālās skaņu pārmaiņas. Vēsturiskās skaņu pārmaiņas. Ortoēpija – vārda izruna, uzsvars, intonācija
Spēj novērtēt pozicionālo un vēsturisko skaņu pārmaiņu ietekmi uz vārdu pareizrakstību, izvēlēties gramatiski pareizo vārda rakstības variantu.
Izprot ortoēpijas kā zinātnes uzdevumus un principus.
Izrunā un raksta vārdus atbilstoši literārās valodas normām, apzinās savas valodas atkāpes no normām un apzināti labo tās.
Saskata latviešu valodas skaņu sistēmas, literārās izrunas savdabību.
__
3.3. Vārda morfoloģiskais aspekts. Vārdšķiru gramatiskās kategorijas, to nozīme kulturālas runas un rakstu izveidē. Ortogrāfija. Vārdšķiru galvenie pareizrakstības nosacījumi
Ir izpratne par vārdšķiru sistēmu latviešu valodā.
Izprot vārdšķiru lietojumu un to savstarpējās sakarības saziņā.
Zina vārddarināšanas principus latviešu valodā, veido vārdus un vārdu formas, izmantojot daudzveidīgus vārddarināšanas un formu veidošanas paņēmienus.
Skaidro vārda gramatisko nozīmi – vārda sastāvdaļas, galvenās gramatiskās kategorijas.
Prot izmantot ortogrāfijas principus (fonētisko, morfoloģisko, atkāpes no tiem) un pareizrakstības vārdnīcu savas valodas pilnveidē.
Lieto pareizi runā un rakstos vārdu gramatiskās formas, iesaista tās tekstā.
Apzinās citvalodu īpašvārdu atveides galvenos principus latviešu valodā.
__

4. Informācijas ieguve un apstrāde.

Feb 6, 2017 - 3/5/2017

Informācijas pieraksta tehnikas.
Intervija, aptauja – informācijas ieguves līdzekļi.

Patstāvīgi prot iegūt valodniecisku vai kulturoloģisku informāciju no dažādiem informācijas avotiem, apkopo ((konspekts, tēzes, plāns, domu karte u. c.), izmanto un vērtē to.
Apzinās intervijas un aptaujas iespējas informācijas iegūšanā, veido interviju/aptauju, prot apstrādāt tajā iegūto informāciju.
Izvēlas situācijai un nolūkam atbilstošāko klausīšanās un lasīšanas paņēmienu.
Izprot un ievēro intervijās intervējamā intereses, vajadzības un valodas kultūras normas.
Izprot interneta vides daudzveidību, iespējas un draudus informācijas ieguvē.

5. Teksts – runas vienība

3/5/2017 - 5/14/2017

5.1. Teksts – komunikatīva valodas vienība. Teksta autora komunikatīvais nolūks. Teksta izpratne
Izprot teksta autora mērķus, analizē, kā tie sasniedzami ar valodas līdzekļiem, un vērtē teksta ietekmi uz adresātu.
__
5.2. Teksta struktūra un pazīmes. Teksta plānošana un veidošana. Teksta novērtēšana, labošana un piemērotāko līdzekļu izvēle

Zina teksta pazīmes un tekstveides principus, veido tekstu.
Lasa un interpretē dažādas uzbūves un problemātikas tekstus atbilstoši izglītojamo vajadzībām.
Izvēlas mērķim atbilstošu plānojuma veidu.
Vērtē tekstu kā runas vienību, skaidro tā struktūru.
Pilnveido tekstus mērķa, adresāta un valodas normu aspektā.
__
5.3. Argumentācija tekstā. Faktu atlase. Pārspriedums. Argumentētā eseja. Tēzes
Raksta pārspriedumu (t. sk. argumentēto eseju) par tēmu, izsakot savus uzskatus, argumentējot, ievērojot teksta struktūru.
Prot iesaistīt tekstā atlasīto informāciju kā citātu vai atsauci.
Prot novērtēt tekstā galveno un raksta tēzes par to.
Apzinās, ka teksta uztveri un izpratni sekmē/kavē kulturoloģiska informācija

6. Vispārīgās valodniecības jautājumi

May 15, 2017 - 5/31/2017
  1. Valodas mainība un attīstība. Latviešu valodas attīstības posmi. Ievērojamākie pētnieki Saista latviešu valodas attīstības faktus ar tautas vēsturi. Izprot latviešu valodas pārmaiņas dažāda laika posmu tekstos. Zina latviešu literārās valodas vēstures galvenos faktus. Zina izcilākos latviešu valodas pētniekus, apzinās to devumu latviešu valodas attīstībā. Izprot latviešu valodas pārmaiņas un to cēloņus mūsdienu sabiedrībā. __
  2. Literārā valoda un dialekti. Izloksnes jēdziens. Vidus, augšzemnieku un lībiskais dialekts, to galvenās atšķirības. Latgaliešu rakstu valoda Atšķir literāro valodu no dialekta. Apzinās izlokšņu daudzveidību Latvijā. Zina latviešu valodas dialektus, saskata atšķirības starp tiem. Izprot latgaliešu valodas kā vēsturiski veidojušās latviešu valodas paveida problēmas tās saglabāšanā, aizsardzībā, attīstībā. Apzinās izlokšņu nozīmi valodas bagātināšanā, ar cieņu izturas pret dažādās izloksnēs runājošajiem.

LITERATŪRA

4 stundas nedēļā

1. Mīts, tā ietekme literatūrā

9/1/2016 - 10/9/2016

1.1. mīta iezīmes, tā veidi un simbolika;
1.2. latviešu mīti, mīts par eža kažociņu un Lāčplēsi;
1.3. Lāčplēsis M. Zālītes libretā;
1.4. mīta iezīmes un simboliskie priekšstati K. Skalbes literārajās pasakās “Dvēseļu mežs” vai “Sarkanā puķe”, vai “Gulbju jaunava”;
1.5. sengrieķu Trojas cikla mīti un mīts par Oidipu.
__
Saprot mīta jēdzienu un antropomorfisma, animisma, bināro opozīciju, totēmisma, iniciācijas izpausmi mītā.
Saskata latviešu un sengrieķu mītu sižetus par Lāčplēsi, eža kažociņu, Oidipu un Trojas karu literārajos darbos.
Pārdomā varonību kā nozīmīgu vērtību.
Vērtē atšķirīgās varonības izpausmes latviešu un grieķu kultūrā.
Argumentē savu sapratni par latviešu un sengrieķu mītisko pasaules ainu.
Prot noteikt mītiskos pretstatus (augša–apakša, zeme–debesis, savējie–svešie, gaisma–tumsa, labais–ļaunais u. c.) folkloras tekstos.
Nosaka mītu veidus: iniciācijas, kosmogonisko, antropogonisko, dabas un heroisko.
Atpazīst mītu simbolus (varoņa, meža, mājas, nogrimušās pils, eža kažociņa) latviešu tautas pasakās un teikās.
Raksturo mītu izmantojumu K. Skalbes literāro pasaku sižetos un tēlos.
Raksturo tautas varoņa Lāčplēša kopīgās un atšķirīgās iezīmes A. Pumpura eposā “Lāčplēsis” un M. Zālītes libretā “Lāčplēsis”.
Salīdzina latviešu un sengrieķu mītu sižetus un raksturo varoņu – Lāčplēša, Ahilleja, Odiseja un Oidipa – kopīgās un atšķirīgās iezīmes.
Izmanto racionālus materiālu vākšanas paņēmienus un intensīvo lasīšanu latviešu un sengrieķu mītu un literāro darbu apguvē.
Analizē un formulē savu viedokli pārspriedumā par mītiskajiem simboliem kā kultūras vērtību.

2. Antīkā traģēdija, teātris, dzeja, to ietekme latv. lit.

10/9/2016 - 1/8/2017

2.1. antīkās traģēdijas un teātra rašanās, traģēdijas jēdziens;
2.2. Sofokla traģēdijas “Valdnieks Oidips” sižets, tēli, kompozīcija. Mīta izmantojums traģēdijā;
2.3. Horācija dzejas motīvi, tēli, to mākslinieciskā atveide, dzejas forma;
2.4. klasiskās dzejas motīvi un formas J. Alunāna dzejā;
2.5. pazudušā dēla motīvs R. Blaumaņa lugā “Pazudušais dēls”. Lugas sižets, tēlu mākslinieciskā atveide un lugas kompozīcija. Antīkās traģēdijas ietekme lugas kompozīcijā un tēlu izveidē.
__
Saprot antīkās traģēdijas un teātra rašanās apstākļus, Bībeles mīta par pazudušo dēlu izmantojumu literatūrā.
Prot saskatīt antīkās traģēdijas un R. Blaumaņa lugas “Pazudušais dēls” tēlu un sižeta kopību.
Prot saskatīt antīkās lirikas ietekmi J. Alunāna dzejas formu izveidē.
Apzinās nacionālo kultūrvērtību uzturēšanas nepieciešamību tautā jaunlatviešu periodā.
Pārdomā un apzinās morāles vērtības Sofokla un R. Blaumaņa lugās.
Zina jēdzienus: traģēdija, drāma, katarse.
Raksturo Sofokla traģēdijas varoņus un kompozīciju, Oidipa mīta izmantojumu.
Raksturo R. Blaumaņa drāmas “Pazudušais dēls” sižetu, kompozīciju un varoņu raksturu māksliniecisko atklāsmi, valodu.
Raksturo un salīdzina antīkās traģēdijas ietekmi drāmas “Pazudušais dēls” kompozīcijā un Ažas tēlā.
Raksturo Horācija dzejas motīvus, tēlus un dzejas formas.
Raksturo J. Alunāna dzejas motīvus, tēlus, dzejas formas, dzejas nacionālo ievirzi, saskata antīkās dzejas formu izmantojumu.
Izmanto racionālus materiālu vākšanas paņēmienus un intensīvo lasīšanu sengrieķu traģēdijas un R. Blaumaņa lugas kopīgo un atšķirīgo iezīmju noteikšanā.
Fiksē savas lasītāja refleksijas un emocijas par Sofokla traģēdijas un R. Blaumaņa drāmas konfliktu, problēmām, tēlu attiecībām.
Izjūt un pamato Horācija un J. Alunāna dzejā ietvertās noskaņas.

3. Renesanses traģēdija, novele, dzeja, to ietekme latviešu literatūrā

1/8/2017 - 4/30/2017

3.1. renesanses literatūras rašanās un galvenās iezīmes;
3.2. vitalitātes motīvs Dž. Bokačo noveļu sižetos, tēlos; kompozīcijas un mākslinieciskās izteiksmes savdabība;
3.3. J. Ezeriņš – renesanses noveles pārstāvis latviešu literatūrā. Anekdotiska notikuma izmantojums sižetā; tēli, kompozīcija, mākslinieciskā savdabība;
3.4. angļu renesanses literatūra un teātris;
3.5. V. Šekspīra traģēdijas “Hamlets” konflikts, tēlu attiecības, kompozīcija;
3.6. V. Šekspīra soneti, motīvu un tēlu mākslinieciskā atveide.
__
Saprot humānismu renesanses literatūrā.
Saprot renesanses noveļu, traģēdijas un angļu renesanses teātra rašanās apstākļus.
Prot saskatīt renesanses literatūras ietekmi J. Ezeriņa novelēs.
Pārdomā un apzinās humānisma vērtību – indivīda jūtu un prāta lielumu, saskaņas ar sevi un citiem meklēšanu, ceļu uz garīgo pilnību.
Raksturo mīlestības un cilvēka vitalitātes tēlojumu Dž. Bokačo novelēs.
Vērtē J. Ezeriņa noveļu “Kādas blusas stāsts”, “Mērkaķis”, “Kaprači” sižeta anekdotiskumu, traģiskā un komiskā savijumu, varoņu rakstura dīvainības, kompozīcijas savdabību, valodas asprātīgumu un spilgtumu.
Analizē V. Šekspīra traģēdijas “Hamlets” konfliktu, tēlu savstarpējās attieksmes, kompozīciju, monologa un dialoga spilgtumu.
Izprot antīkās traģēdijas kompozīcijas un tēlu izveides ietekmi V. Šekspīra traģēdijā “Hamlets”.
Raksturo V. Šekspīra sonetu motīvus, tēlus, formu.
Fiksē savas lasītāja refleksijas par J. Ezeriņa noveļu varoņu rakstura dīvainībām.
Formulē savu viedokli pārspriedumā par renesanses uzskatu krīzi Hamleta tēlā.
Izvēlas sev nozīmīgu V. Šekspīra sonetu un norunā latviešu un oriģinālvalodā.

4. Mītu, antīkās un renesanses literatūras iezīmes 19. un 20. gadsimta beigu spilgtu latviešu rakstnieku darbos

4/30/2017 - 5/31/2017

4.1. mītu un renesanses literatūras iezīmes G. Repšes stāsta “Vējam līdzi” sižetā un tēlu veidojumā;
4.2. antīkās literatūras iezīmes moderna cilvēka dvēseles un prāta krīzes atveidē E. Veidenbauma dzejā.
__
Izprot mīta, antīkās un angļu renesanses literatūras iezīmes.
Saprot 19. un 20. gadsimta beigu spilgtu latviešu rakstnieku īpašo novatorisko devumu literatūrā un ietekmi kultūrā.
Pārdomā un apzinās morāles vērtību – goda, taisnīguma, sirdsapziņas, laimes, vārdu un darbu saskaņas – jēgu.
Zina jēdzienus: reminiscence, alūzija.
Raksturo un salīdzina antīkās un renesanses literatūras iezīmes ar G. Repšes stāstā “Vējam līdzi” ietvertās dzīvības un nāves, mīlestības un nodevības problēmas, tēlu veidojuma atšķirības un valodas savdabību.
Raksturo mītiskās norises G. Repšes stāstā “Vējam līdzi”.
Raksturo un salīdzina antīkās un renesanses literatūras iezīmes ar E. Veidenbauma dzejā atklāto personības pretrunīgumu, cilvēka gara pasaules dominanti un pārdzīvojumu saskarsmē ar nepieņemamo dzīves realitāti.
Fiksē savas lasītāja refleksijas par dzīvības un nāves, mīlestības un nodevības, tagadnes un pagātnes notikumu savijumu, cilvēka personības pretrunīgumu, gara pasaules dominanti un pārdzīvojumu.
Izvēlas un norunā sev nozīmīgu E. Veidenbauma dzejoli.
Novērtē savu lasītāja jūtu un intelektuālo pieredzes izaugsmi un nepieciešamo pilnveidi.

KULTUROLOĢIJA

1.stunda nedēļa 10,. 11,. 12. klasē

1. Kultūras jēdziena izpratne

9/1/2016 - 11/27/2016

1.1. Kultūras būtība, saturs, specifika: kultūras veidošanās nosacījumi, kultūras jēdziena izpratne, tā daudzveidīgais lietojums, kultūras saturs, darbības virzieni. Kultūras funkcijas

Izprot kultūras veidošanās nosacījumus un darbības virzienus.
Izprot kultūras jēdziena daudzveidīgo lietojumu.
Izprot kultūras būtību un saturu.
Izprot kultūras funkcijas, piemēram, socializācijas, informācijas, adaptācijas, komunikācijas.
Apzinās kultūras ētiskos, estētiskos, sociālvēsturiskos darbības virzienus, kultūru kā dialogu un kultūru kā procesu.
Raksturo kultūras daudzveidīgās izpausmes.
Prot lietot jēdzienu “kultūra”.
Izprot jēdziena “kulturoloģija” lietojumu.
Raksturo kultūras funkcijas.
Prot raksturot kultūru kā nepārtrauktu procesu, kultūru kā dialogu, minēt piemērus kultūras jomām, demonstrējot izpratni par kultūras satura daudzveidību.
__
1.2. Cilvēks kā kultūras objekts un subjekts: cilvēks un viņa kultūrvajadzības; ķermenis, telpa un laiks (cikliskais, lineārais, telpiskā orientācija), eksistenciālie jautājumi

Izprot un raksturo cilvēku kā kultūras objektu un subjektu, cilvēku kā kultūras virzītāju.
Mācās izprast cilvēka eksistenciālos jautājumus, cilvēka kultūrvajadzības, cilvēka darbības un attieksmju mainīgumu kultūrās.
Apzinās laika un telpas izpratnes nozīmi dažādās kultūrās, mītos un rituālos.
Vērtē cilvēka kultūrvajadzību attieksmju mainību Aizvēsturē, Senajā Ēģiptē, Divupē.
Skaidro cilvēka, viņa vajadzību un attieksmju saistību ar kultūras norisēm dažādos laikmetos.
Prot diskutēt par cilvēka eksistenciāliem jautājumiem dažādos kultūras laikmetos.
Raksturo un diskutē par laika un telpas izpratnes atšķirībām dažādās kultūrās, prot salīdzināt cikliskā un lineārā laika izpausmes.
Prot saistīt laika un telpas izpausmes mītos un rituālos.
Prot saskatīt telpas un laika vērtību, saistīt ar telplaika izpausmēm kultūras objektos (celtnēs, tekstos u. tml.).
__
1.3. Daba, kultūra, civilizācija: dabas un vides izpratne dažādās kultūrās un ietekme uz kultūrraksturu; civilizācijas; kultūras un civilizācijas mijattiecības senajās kultūrās; zīmes, simboli
Izprot kultūras un civilizācijas jēdzienu atšķirīgo lietojumu un vienojošos aspektus.
Izprot kultūras, civilizācijas un dabas mijattiecības, to līdzās pastāvēšanas nosacījumus un diskutē par mijattiecību likumsakarībām.
Izprot kultūras un civilizācijas raksturu Senās Divupes un Senās Ēģiptes kultūrā.
Izprot aizvēstures, seno baltu cilšu kultūras raksturu.
Argumentēti pamato savu viedokli par kultūras un civilizācijas jēdzienu saturu.
Prot skaidrot dabas un vides ietekmi uz dažādu kultūrprocesu norisēm.
Raksturo pirmo civilizāciju – Senās Divupes un Senās Ēģiptes – raksturīgākās kultūrliecības sadzīvē, arhitektūrā, zinātnē un mitoloģijā.
Prot salīdzināt un novērtēt kopīgo un atšķirīgo Senās Divupes un Senās Ēģiptes kultūrā.
Raksturo seno baltu cilšu dabas un vides ietekmi uz kultūrraksturu, skaidro baltu cilšu kultūras veidošanās nosacījumus.
Prot skaidrot seno civilizāciju zīmes un simbolus kā konkrētas kultūras izteiksmes valodu.
Prot lietot jēdzienus: kultūra, civilizācija, kulturoloģija, mīts, rituāls, maģija, laiks, telpa, ciklisks, lineārs, dolmenis, menhīrs, kromlehs, templis, piramīda, zikurāts, kanons, hieroglifs, piktogramma, sarkofāgs, pasaules koks, augu un dzīvnieku simboliskā nozīme, etnogrāfiskās zīmes (laika un telpas simboli).

2. Kultūra kā sistēma

Nov 28, 2016 - 5/14/2017

2.1. Kultūra kā vērtību sistēma: kultūras vērtību hierarhija un daudzveidība, garīgās un materiālās, nacionālās un internacionālās, indivīda un sabiedrības, pasīvās un aktīvās vērtības. Sabiedrībās pieņemtie ideāli, kultūrvaroņi. Vērtību mainība un relatīvisms antīkajā, viduslaiku, renesanses, jaunāko laiku, modernisma un postmodernisma kultūrā

Izprot vērtību daudzveidīgo raksturu: garīgās un materiālās, sakrālās un profānās, nacionālās un internacionālās, indivīda un sabiedrības, pasīvās un aktīvās vērtības.
Izprot antīkās, viduslaiku, jaunāko laiku, modernās un postmodernās kultūras sabiedrību pieņemto ideālu un laikmetam raksturīgo vērtību atspoguļojumu konkrētā kultūrā.
Izprot kultūrlaikmetu vērtību un normu savdabību.
Prot paust viedokli par vērtību lomu un nozīmi indivīda, savā un sabiedrības dzīvē.
Apzinās vērtību izvēles lomu un nozīmi kultūru tapšanā un kultūras procesos.
Raksturo un salīdzina aktīvās (attiecīgā kultūrā dominējošās) un pasīvās, garīgās un materiālās, nacionālās un internacionālās, indivīda un sabiedrības vērtības.
Skaidro kultūras vērtību un sabiedrības normu maiņu cēloņus.
Raksturo vērtību un sabiedrības pieņemtās morāles normas kā konkrētas kultūras raksturojošu liecību antīkajā, viduslaiku, jaunāko laiku, modernajā un postmodernajā kultūrā pasaulē un Latvijā.
Prot sistematizēt un novērtēt sabiedrību pieņemto ideālu, varoņu, kultūrlaikmetu vērtību sistēmu un normu atšķirības antīkajā, viduslaiku, jaunāko laiku, modernajā un postmodernajā kultūrā pasaulē un Latvijā.
Identificē savu vērtību sistēmu un pamato savu vērtību mainīguma/ nemainīguma cēloņus.
__
2.2. Kultūra kā zīmju un simbolu sistēma: kultūras zīmes un simboli; vizuālās, konvencionālās, dabiskās, funkcionālās zīmes un simboli, reliģiskās, mitoloģiskās, mākslas, zinātnes zīmes un simboli

Izprot kultūras zīmju un simbolu valodu kā kultūras informācijas nesēju.
Izprot kultūras zīmju iedalījumu pēc to rakstura – dabiskās, ikoniskās, konvencionālās, verbālās zīmes.
Iepazīst konkrētas kultūras raksturīgākās zīmes un simbolus mitoloģijā, reliģijā, mākslā, sadzīvē un zinātnē.
Izprot dažādu kultūru zīmju, simbolu un tēlu valodu, to atšķirīgās funkcijas lietojumā.
Apzinās kultūras semiotisko raksturu, kultūru kā simbolu sistēmu.
Spēj noteikt laiktelpas zīmes kultūrās, raksturot dažādas zīmes un simbolus celtnēs, skulptūrās, tekstos.
Atpazīst un raksturo kultūras simbolisko valodu (piemēram, reliģijā, arhitektūrā, sadzīvē, mākslās) pasaules un Latvijas kultūrā.
Prot lietot verbālās, estētiskās, ikoniskās un konvencionālās zīmes.
Prot skaidrot antīko, viduslaiku, jaunāko laiku, moderno, postmoderno kultūru zīmju, simbolu un tēlu jēgu un atšķirības.
Prot analizēt mūsdienu kultūras semiotiku, saskatīt jauno kultūras zīmju izpausmes mūsdienu sabiedrībā.
__

2.3. Kultūras tradīcijas un mantojums: tradīcijas kultūrās, kultūras mantojuma būtība, tradīciju noturība Tālo Austrumu kultūrās un mainība Rietumu kultūrā. Tradīcijas un to loma Latvijas kultūrā
Izprot kultūras tradīciju veidošanās, saglabāšanas un pārmantojamības raksturu.
Izprot vērtību, ideālu un tradīciju sasaisti.
Izprot kultūru savstarpējo saistību, formu un elementu pārmantotību un ietekmi pasaules un Latvijas kultūrā.
Apzinās kultūras mantojuma, tradīciju lomu un vērtību pasaules un Latvijas kultūrā.
Apzinās tradīciju saglabāšanās nozīmi.
Skaidro jēdzienu “tradīcija” un izprot tradīciju jēgu.
Raksturo tradīciju mantošanas iespējas un veidus tradicionālā un mūsdienu kultūrā.
Prot salīdzināt un diskutēt par tradīciju noturīgumu un mainību Austrumu un Rietumu kultūrā.
Argumentēti pamato savu attieksmi par tradīciju mainību un nemainīguma iemesliem Rietumu kultūrā.
Spēj salīdzināt un analizēt dažādu kultūru informatīvos avotus un liecības.
Ir motivēts un prot atbildīgi iesaistīties sabiedrības un kultūrvides veidošanas procesos.
Prot lietot jēdzienus: vērtība, ideāls, varonis, simbols, zīme, semiotika, krusts, kvadrāts, aplis, mandala, pasaules ass, tautas dziesma, tradīcija, kultūras mantojums.

3. Kultūras izpausmes formas

May 15, 2017 - 5/31/2017

10% no tēmas 10 klasē, 25% turpinās 11.klasē.


3.1. Domāšanas formas: mitoloģiskās, reliģiskās, filozofiskās/zinātniskās domāšanas formas, mītiskā domāšana un mīta būtība, mītiskās domāšanas iezīmes senajā baltu un somugru mitoloģijā, antīkajā, modernisma un postmodernisma kultūrā. Pasaules lielākās reliģijas: jūdaisms, kristietība, islāms, hinduisms. Politeisms, monoteisms, panteisms. Reliģiju izpausmes veidi kultūrās, pamatatziņas. Svētie raksti. Reliģiju dažādība postmodernā sabiedrībā. Filozofiski reliģiskās mācības: budisms, daoisms, konfūcisms, sintoisms. Zinātniskās domāšanas ietekme uz kultūrraksturu: empīrisms un racionālisms, prāts un patērētājdomāšana

Zina kultūras daudzveidīgo formu iedalījumu pēc satura (piemēram, māksla, zinātne, filozofija, politika, reliģija).
Apzinās kultūras daudzveidīgos formu satura izteikšanās veidus reliģijās, mākslās, zinātnēs.
Izprot mitoloģiskās, reliģiskās, filozofiskās domāšanas atšķirības un saskata to izpausmes kultūras procesu organizācijā.
Izprot mītiskās domāšanas pazīmes, raksturu un iezīmes seno baltu, somugru, antīkajā, modernisma un postmodernisma kultūrā.
Zina pasaules lielāko reliģiju un filozofiski reliģisko mācību – jūdaisma, kristietības, budisma, islāma, hinduisma – uzskatu pamatus un Svēto rakstu nosaukumus.
Zina reliģiski filozofisko mācību – konfūcisma, daoisma, sintoisma –pamatidejas.
Prot saskatīt kultūras formu attiecības un atsevišķu formu dominanti dažādu kultūru attīstībā, sadzīves un kultūras organizācijā.
Izprot reliģijas un filozofijas, filozofiski ētisko mācību līdzāspastāvēšanas iespējas un lomu kultūrā.
Izprot kosmocentrisma, teocentrisma, heliocentrisma, antropocentrisma jēdzienu izpausmes kultūrā, ir iepazinies ar dažādu kultūrlaikmetu dominējošām idejām.
Ir tolerants pret dažādām reliģijām un to pārstāvjiem.
Prot izvērtēt dažādus viedokļus kultūras formu mijiedarbībā.
Raksturo mītu un mītisko domāšanu kā vienu no pasaules uztveres formām, zina izpausmes senajās kultūrās un apzinās nozīmi un izpausmes mūsdienās.
Prot saskatīt mitoloģiskās, zinātniskās/filozofiskās, reliģiskās domāšanas izpausmi garīgajās un materiālajās kultūras liecībās.
Izprot un spēj salīdzināt dominējošās idejas konkrētā kultūrā un skaidrot to mainības iemeslus, saistību un pēctecību kultūrā.
Raksturo un vērtē filozofiski ētisko mācību un reliģiju noteicošās idejas, prot pamatot to lomu indivīda un sabiedrības attiecībās, prot skaidrot to ietekmi uz kultūras raksturu.
Atšķir un spēj skaidrot pasaules reliģiju un filozofiski reliģisko mācību –kristietības, jūdaisma, budisma, islāma, hinduisma, konfūcisma, daoisma, sintoisma – uzskatu pamatus.
Skaidro domāšanas maiņu cēloņus dažādos kultūrlaikmetos.
__
3.2. Mākslas, zinātne, modernās tehnoloģijas: māksla kā kultūras izpausme un izteiksmes līdzeklis, mākslas dažādās formas – glezniecība, arhitektūra, teātris, mūzika, literatūra. Stili un mākslas virzieni kā kultūras un laikmeta liecība. Zinātnes un tehnikas sasniegumi kā kultūras izpausmes formas. Mediji un modernās tehnoloģijas kā kultūras izpausmes metode

Zina nosaukt dažādās mākslas izpausmes formas.
Iepazinis nozīmīgāko mākslas stilu un virzienu – romānikas, gotikas, renesanses, baroka, rokoko, klasicisma, romantisma, modernisma un postmodernisma – pazīmes un izpausmes.
Izprot mākslu izpausmju specifiku, mākslas valodu.
Zina nozīmīgāko mākslu virzienu (arhitektūrā, tēlotājmākslās, kino, mediju mākslā), zinātnes un tehnoloģiju sasniegumus.
Izprot daudzveidīgo kultūras formu vietu un nozīmi sabiedrības veidošanā, attīstībā, sadzīves un kultūras organizācijā.
Iepazīst un skaidro moderno tehnoloģiju un mediju lomu un nozīmi kultūrā.
Apzinās mākslas stilus un virzienus kā sabiedrības domāšanas un izteiksmes līdzekli.
Atšķir dažādās mākslas izpausmes formas.
Raksturo mākslas stilus kā kultūras laikmeta atspoguļotāju.
Prot izvērtēt un raksturot mākslas darbus un kultūras objektus to kultūrvēsturiskā kontekstā.
Raksturo romānikas, gotikas, renesanses, baroka, rokoko, klasicisma, romantisma, modernismu un postmodernisma mākslas pazīmes.
Atšķir, spēj salīdzināt un raksturot dažādo kultūras formu – mākslu, teātra, kino, literatūras, arhitektūras – stilu un žanru raksturīgākos paraugus, izprot to tapšanas kultūrvēsturiskos nosacījumus.
Spēj izvērtēt dažādus viedokļus, analizēt un raksturot zinātnes un tehnoloģiju sasniegumus, moderno tehnoloģiju un mediju – reklāma, TV, internets – lomu un nozīmi kultūrā Analizē un vērtē kultūras tradīciju, varas, reliģiju, filozofiju, mākslu un tehnisko sasniegumu īpatsvaru, lomu un nozīmi kultūru maiņas un pārmantotības procesos.
Prot vērtēt konkrētas kultūras virzības un attīstības procesus.
Prot lietot jēdzienus: reliģija, filozofija, filozofiski ētiskā mācība, mīts, mitoloģija, rituāls, kults, politeisms, monoteisms, panteisms, kristietība, jūdaisms, islāms, hinduisms, dao, iņ-jaņ, budisms, konfūcisms, sinto, Mozus, Kristus, Buda, Muhameds, Allahs, Brahmans, nirvāna, kami, heliocentrisms, Vecā Derība, Bībele, Tora, Tripitaka, vēdas, Korāns, sanskrits, romānika, gotika, renesanse, baroks, klasicisms, reālisms, romantisms, impresionisms, postimpresionisms, jūgends, modernisms, kubisms, futūrisms, sirreālisms, abstrakcionisms, fovisms, ekspresionisms, dadaisms, popārts, performance, mediji, postmodernisms, grafīti, hepenings, vides māksla, jauniešu kustības – hipiji, panki, gotisti.

__

VIZUĀLĀ MĀKSLA( izvēles priekšmets)

Izvēles priekšmets (mūzika vai vizuālā māksla)
1. STUNDA NEDĒĻĀ 10 un 11. klasēs

1. Kas ir māksla

9/01/2016 - 12/4/2016

1.1. Mākslas darbs un autors
Izprot, ka mākslas darbs ir saistīts ar laiku un vietu, kurā dzīvo tā autors.
Raksturo mākslas darbu satura saistību ar laiku un vietu konkrētu autoru darbos.
Gūst ierosmi meklēt informāciju par iepazītajiem mākslas darbiem un autoriem.
Pēta attiecības starp mākslinieku un attēloto objektu atšķirīgos mākslas piemēros.
Salīdzina mākslas piemērus, kuri parāda atšķirīgu mākslinieka pieeju tēmas izvēlē.
Iepazīst veidus, kā skatīties, ko ieraudzīt un attēlot kultūrvidē.
Izvēlas tēmu, kura atspoguļo tagadnes brīdi laikā un telpā.
Vizuāli interpretē tēmu, mērķtiecīgi izvēloties distanci un tēlus, prezentē darba ideju.
Iepazīst mākslas dažādas funkcijas – mākslas darbs kā garīga izpausme, pasūtījums, rituāls, komunikācija –, apskatot konkrētus piemērus.
Izprot, ka mākslas dažādās izpausmes var pastāvēt vienlaicīgi.
Izprot kanona nozīmi mākslā.
Zina, kas ir profesionālisms mākslā un profesionāla māksla.
Zina mākslas darba autora un radošā darba aizsardzības nosacījumus un likumus.
Izprot mākslas darba tapšanas procesu.
Iepazīst mākslas darba uzbūves vispārpieņemtos kanonus dažādu kultūru mākslas piemēros.
Izvēlas vienu mākslas (vai par mākslu) tēmu un praktiski to pēta.
Noskaidro laikabiedru (mākslinieka laikabiedru un mūsdienu sabiedrības) attieksmi pret to.
Izdara secinājumus par pētīto tēmu.
Gūst ierosmi interesēties par mākslas aktualitātēm.
__
1.2. Mākslas darbs un skatītājs
Izprot, ka mākslas darbs ietver daudzveidīgu informāciju.
Izprot skatītāja individualitātes, pieredzes, zināšanu un vides nozīmi mākslas darba izpratnē.
Apspriež mākslinieka un skatītāja attiecību modeļus, apskatot raksturīgus piemērus Latvijas un pasaules mākslas vēsturē.
Analizē mākslas darba saturu, raksturojot mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus un nosaukumu.
Izprot, ka mākslas darba nosaukums ir viens no nosacījumiem skatītāja mākslas darba satura uztverei.
Raksturo mākslas manifesta rašanās priekšnosacījumus.
Izvēlas mākslas darbu pēc noteikta kritērija, pamato izvēli.
Iegūst papildu informāciju par izvēlēto mākslas piemēru – tā autoru, laiku, vietu, kad un kā mākslas darbs tapis.
Interpretē izpētīto mākslas darbu izvēlētā tehnikā.
Gūst ierosmi apzināt vizuālās mākslas vidi kā iespēju sevis pilnveidei.
Raksturo savu attieksmi pret mākslas darbu.
__

1.3. Tradicionālie tēlotājmākslas veidi un mākslas veidu sintēze
Izprot tēlotājmākslas veidu izteiksmes līdzekļu dažādību.
Pārzina vairākas glezniecības darba izpildījuma tehnikas.
Analizē tēlotājmākslas darbu, nosaka tā izpildījuma tehniku, žanru, stilu, kompozīcijas veidu.
Veic reprodukciju/mākslas darbu atlasi noteiktā tēlotājmākslas veidā (-os), pamato savu izvēli.
Veido izvēlētā mākslas darba kopiju.
Iepazīst mākslas veidu sintēzes iemeslus un likumsakarības.
Formulē akadēmiskās un laikmetīgās mākslas pazīmes.
Analizē konkrētu mākslas veidu sintēzes piemērus.
Veido objektu, eksperimentējot ar konkrētu materiālu, nosaka tā piederību atbilstošam mākslas veidam(-iem).
Prezentē savu darbu.

2. Simboli un zīmes

Dec 5, 2016 - 3/26/2017

2.1. Simbols, zīme un zīmols
Salīdzina dažādu kultūru simbolus un zīmes.
Saskata atšķirīgus nacionālo identitāti raksturojošus simbolus konkrētos mākslas piemēros.
Gūst ierosmi pētīt dažādu kultūru zīmes un simbolus.
Saskata simbolus un zīmes kā vizuālās mākslas valodas sastāvdaļu un izteiksmes līdzekli.
Raksturo, kas ir simbols, zīme un zīmols, to atšķirības, norādot konkrētus piemērus vizuālajā vidē.
Raksturo zīmju un simbolu nozīmi latviešu etnogrāfijā un mūsdienu mākslā.
Raksturo simbolus un zīmes arhitektūrā – celtnes plānojumu, siluetu konkrētos mākslas piemēros.
Izprot zīmes un zīmola veidošanas nosacījumus reklāmā un komercdarbībā.
Vēro un saskata vizuālas zīmes un simbolus mākslā, dabā, pilsētvidē vai priekšmetiskajā vidē. Veido vizuālus pierakstus izvēlētajā tehnikā.
Pēta konkrēta simbola vai zīmes vēsturisko kontekstu no kristietības aizsākumiem līdz mūsdienām. Veido izvēlēto zīmi materiālā.
Gūst ierosmi interesei par zīmju, simbolu, zīmolu nozīmi kultūrvidē.
Ieteicamie mākslas piemēri:
Kristietības simboli (glezniecība, sakrālā arhitektūra), budisma simboli (budistu tempļi, mandala), islāma simboli (ornamentālais rotājums islāma arhitektūrā), Latviskās zīmes un simboli, etnogrāfiskie raksti tekstilijās (novadu tautas tērpi, Lielvārdes josta), senās svētvietas, zīmoli (“Coca-Cola”, “Laima”).
__
2.2. Krāsa, skaņa, kustība kā simbols
Iepazīst mākslas veidu – glezniecība un literatūra, glezniecība un mūzika – mijiedarbību, apskatot konkrētus mākslas piemērus.
Pēta simbolismu kā mākslas virzienu, tā rašanās nosacījumus.
Gūst ierosmi meklēt simbolisma piemērus dažādos mākslas veidos.
Pēta krāsas, skaņas, kustības un vārda simbolisko nozīmi.
Raksturo krāsu simboliku glezniecībā, analizējot konkrētus piemērus.
Zina simbolismam raksturīgos izteiksmes līdzekļus.
Salīdzina izteiksmes līdzekļus abstraktā ekspresionisma virziena glezniecības piemēros ar izteiksmes līdzekļiem dzejā.
Izvērtē konkrētu glezniecības piemēru atbilstību simbolismam.
Vizualizē tekstu/mūziku kā izteiksmes līdzekli, izmantojot krāsu. Analizē savu radošo darbu.
Ir ieinteresēts apskatīt simbolistu darbus muzejā.
Iepazīst abstrakto glezniecību, apskatot dažādus glezniecības piemērus un autorus.
Iepazīst abstraktās glezniecības rašanās iemeslus.
Analizē nemateriālās pasaules – sajūtu, emociju, noskaņu – attēlojumu mākslā, apskatot konkrētus mākslas piemērus.
Raksturo izteiksmes līdzekļus abstraktās mākslas piemēros.
Pēta izteiksmes līdzekļus konkrēta abstraktās glezniecības autora darbus.
Veido radošo darbu par noteiktu tēmu, izmantojot abstraktai mākslai raksturīgus izteiksmes līdzekļus. Salīdzina ieceri un galarezultātu.
Ieteicamie mākslas piemēri
Simboli glezniecībā (J. Rozentāls, V. Matvejs, M. Čurļonis, P. Gogēns, E. Munks), mūzikā (M. Čurļonis) un dzejā (E. Virza, F. Bārda).
20. gadsimta sākuma modernisma pārstāvji: K. Maļevičs, P. Mondrians, F. Stella, B. Ņūmens, K. Nolands, V. Kandinskis, H. Hartungs, D. Polloks, V. de Kūnings, R. Mazervels, M. Rotko, I. Klains, B. Ņūmens, H. Frankentēlere.
__
2.3. Kultūras zīmes un vērtības

Izvērtē kas veido katra cilvēka nacionālo un kultūras identitāti (valoda, dzīves telpa, kopīga mītiskā, vēsturiskā apziņa, kopīgi noteikta un apstiprināta simbolika).
Iepazīst etnogrāfijas un nacionālās mākslas piemērus.
Iepazīst latviešu profesionālās nacionālās mākslas izveidi, Latvijas mākslas procesu attīstība Eiropas mākslas vēstures kontekstā.
Ir ieinteresēts iepazīt Latvijas profesionālo mākslu Latvijas Nacionālās mākslas muzeja ekspozīcijā un avotos.
Izprot, ka ideja un informācija var izpausties kā zīme, vizuāls simbols un tēls.
Salīdzina vienas tēmas attēlojumu dažādu mākslinieku darbos.
Pēta dizaina piemērus, meklējot nacionālās mākslas iezīmes.
Izvērtē pēc noteiktiem kritērijiem lietas/objektus/ simbolus, kuriem ir īpaša nozīme un vērtība Latvijas tēla veidošanā.
Izvēlas tēmu, kura saistīta ar Latvijas tēlu un pēta to. Vizuāli atspoguļo to savā radošajā darbā. Prezentē/izstāda izstādē savu radošo darbu/pētījumu.
Ieteicamie mākslas piemēri
Kultūras un vizuālās zīmes Latvijā: jūgendstila arhitektūra Rīgā, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Brīvības piemineklis, Brāļu kapu memoriālais ansamblis (K. Zāle), Dainu kalns Siguldā (I. Ranka), mākslinieku grupa “Rūķis”, “Rīgas mākslinieku grupa”, grafika (P. Upītis, M. Bišofs), mūzika (“Iļģi”, “Vilki”, “Pērkons”).

3. Vēstījumi

Mar 27, 2017 - 5/31/2017

3.1. Vizuāls vēstījums laikā
Iepazīst cilni kā vēstījuma formu no aizvēstures līdz mūsdienām pasaules kultūras piemēros.
Izprot mākslas darbu kā apzinātu vēstījumu sabiedrībai.
Gūst ierosmi meklēt vizuālu informāciju pilsētvidē.
Raksturo tēlniecības veidus un tiem raksturīgās pazīmes.
Skaidro cilnim raksturīgus izteiksmes līdzekļus.
Izveido kolekciju vai prezentāciju par vēstījumiem ēku rotājumos. Pamato attēlu izvēli.
Iepazīst informācijas tehnoloģiju ietekmi uz vizuālās mākslas procesiem.
Raksturo vizuālās mākslas un tehnoloģiju mijiedarbību, apskatot konkrētus mākslas piemērus.
Iepazīst vēstījuma veidus telpā un laikā, apskatot datormākslas, videomākslas un performances piemērus.
Izvēlas ideju/tēmu, kas interpretē laiku/telpu. Izvēlas veidu, kā īstenot to. Prezentē savu darbu.
Ieteicamie mākslas piemēri
Cilnis Ēģiptes mākslā, antīkajā mākslā, Amerikas indiāņu kultūrā, viduslaikos (romānikas, gotikas cilnis), renesansē (O. Rodēns), barokā (Dž. L. Bernīni) un Rīgas arhitektūrā.
__
3.2. Miniatūrgrafika – pastkartes, grāmatu ilustrācijas, fotogrāfija
Iepazīst iespiedgrafikas rašanās nosacījumus.
Iepazīstas ar grāmatu grafikas vēsturiskiem piemēriem.
Iepazīst fotogrāfijas un mākslas fotogrāfijas rašanās nosacījumus.
Apspriež vizuālās informācijas un teksta attiecības lietišķajā grafikā.
Pēta fotogrāfijas, teksta un zīmējuma apvienojumu mākslas darbā jauktā tehnikā.
Iepazīstas ar autortehnikām, apskatot grafikas un fotomākslas piemērus.
Zīmē grāmatu grafikas elementus, izmantojot noteiktam laikam/stilam raksturīgus izteiksmes līdzekļus grāmatu grafikā.
Izvēlas tēmu, atlasot tekstus un vizuālus materiālus.
Veido maketu, iekļaujot izvēlētos materiālus. Atspoguļo tēmu jauktā tehnikā vai autortehnikā, izmantojot tekstus, zīmējumus un fotogrāfijas.
Pēta pastkartes attīstību, apskatot konkrētus piemērus.
Gūst ierosmi izzināt sena sazināšanās veida – pastkartes – piemērus.
Raksturo izteiksmes līdzekļus, vizuālo formu un saturu vēstulēs un pastkartēs dažādos laikos.
Pēta grafisko informāciju un stilistisko saderību materiālos – senās pastkartes, rokrakstus, zīmogus, izstāžu katalogus, prospektus u. c. Vizualizē ideju, izgatavojot pastkarti, zīmogu, pastmarku vai aploksni.
Ir ieinteresēts komunicēt, izmantojot vizuālus izteiksmes līdzekļus.
Ieteicamie mākslas piemēri
Grafika un miniatūrgrafika bizantijā, romānikā, gotikā, jūgendstilā (O. Bīrdslijs, A. Muha, M. Buclers, J. Rozentāls), Latvijā 20. gadsimtā (G. Klucis, Ā. Zārdiņš, K. Fridrihsons, L. Dinere, J. Petraškevičs, I. Blumbergs, G. Binde, V. Mihailovskis, I. Ruka); 21. gadsimta datorgrafika.